RĪGA, 20. marts — Sputnik. Baltijā regulāri notiek neonacistu marši un tiek stimulēta sabiedrības šķelšanās. Ja ASV Valsts departamenta speciālais pārstāvis Ukrainā Kurts Volkers, runājot par mieru Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, bija iecerējis kaut ko tādu, tāds "miers" Krievijai nav izdevīgs, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Iepriekš Kurts Volkers norādīja, ka Krievijai ir izdevīgas kaimiņattiecības ar Baltijas valstīm. "Tagad tās ir neatkarīgas valstis, ES locekļi, daļa NATO, tās ir lieliski kaimiņi Krievijai, un tur ir miers, nav vardarbības, ir tirdzniecība, ekonomiskā attīstība," – viņš atzīmēja.
Komentējot šo frāzi, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka vispirms ir jāizprot, par kādu mieru ir runa, informēja RIA Novosti.
"Ja ar mieru domāta Latvijas un Igaunijas politika nepilsonības iemūžināšanas aspektā; tās pašas Latvijas politika – krievu valodas izspiešana no izglītības, pēc būtības, - pat no visām sabiedriskās dzīves sfērām... Ja ar to, ka tur valda miers, domāti regulārie neonacistu marši un sabiedrības šķelšanās stimulēšana, es ļoti šaubos par to, vai tamlīdzīgs "miers" ir izdevīgs Krievijas Federācijai," – uzsvēra Lavrovs.
Diplomāts paskaidroja, ka tāds "miers" nav izdevīgs arī pašām Baltijas valstīm.
Lavrovs pauda viedokli, ka Volkeram vajadzētu paklusēt par KF un Baltijas kaimiņattiecību izdevīgumu – Latvija, Lietuva un Igaunija, iestājušās NATO, ne tikai nav mazinājušas savu Krievijai nedraudzīgo noskaņojumu, bet gan "kļuvušas par vieniem no rusofobijas līderiem rietumu pasaulē".
"Patlaban NATO un ES savas pret Krieviju vērstās darbības lielā mērā izvērtē saskaņā ar pozīciju, ko uzspiež trijas Baltijas valstis, tāpēc par Volkera kungam gan labāk vajadzētu paklusēt par priekšrocībām RF, jo mums izdevīga tāda situācija, kas apvienos visas mūsu kopīgā kontinenta valstis," – teica Lavrovs.
Pēc PSRS sabrukuma un Baltijas valstu iestāšanās ES un NATO šo republiku valdības cenšas attālināties no kopīgās pagātnes un dēvē Maskavu par "agresoru". Iedzīvotāju pārliecināšanas metodes bieži vien neatbilst demokrātijas principiem. Situācija nonāk pat līdz atklāti rusofobiem politiķu izteikumiem, apsūdzībām pret Krieviju propagandā, mediju ierobežojumiem, "melnajiem sarakstiem", kuros iekļautajiem KF pilsoņiem liegta iebraukšana valstī, tiesībsargu vajāšanai.
Spiedienu izjūt arī krievu valoda. Latvijas Izglītības ministrijas programma paredz visu mazākumtautību skolu pāreju pie mācībām latviešu valodā.
Tāpat Latvijā un Igaunijā saglabājies nepilsonības institūts. Nepilsoņi ir bijušie PSRS pilsoņi, kuri pēc Latvijas un Igaunijas neatkarības iegūšanas palika šajās valstīs, taču viņu senči nav dzīvojuši republikā līdz 1940. gadam. Pārsvarā tie ir krievvalodīgie. Nepilsoņi ir minēto valstu pastāvīgie iedzīvotāji, taču viņu tiesības ir ievērojami ierobežotas.
Krievija daudzkārt dažādās starptautiskajās organizācijās, arī EDSO, piesaistījusi uzmanību krievvalodīgo stāvoklim Latvijā un citās Baltijas valstīs. Krievijas ĀM aicina Baltijas valstis iznīdēt kaunpilno nepilsonības institūtu un pārtraukt uzbrukumus krievu valodai izglītības jomā.
