RĪGA, 20. marts — Sputnik. Lielā Tēvijas kara gados Baltijas flote zaudēja 46 zemūdenes. 24 no tām gāja bojā nenoskaidrotos apstākļos. Patlaban atlicis sameklēt četras zemūdenes, pastāstīja starptautiskā zemūdens meklējumu projekta "Gods Lielās Uzvaras kuģiem" vadītājs Konstantins Bogdanovs preses konferencē starptautiskajā ziņu aģentūrā "Rossija segodņa".
Viņš atklāja, ka šogad meklējumu dalīnieki nosprauduši mērķi sameklēt un identificēt visas zemūdenes, kas palikušas Baltijas dzīlēs.
"Tādējādi mēs vēlamies pabeigt zemūdens karu Baltijā – atrast visu Baltijas zemūdens jūrnieku bojāejas vietas, iemūžināt viņu piemiņu," – pavēstīja Bogdanovs.
Kara vēsturnieks Miroslavs Morozovs atzīmēja, ka ilgus gadus mērķtiecīgi zemūdeņu meklējumi bija neiespējami, jo ar to bojāeju saistītie dokumenti bija aizslepenoti. Taču situācija mainijusies pēc 2007. gada, kad tika dāvāta piekļuve arhīviem, un izdevies sameklēt daudzas zemūdenes. Nezināma palikusi zemūdenes M-98 atrašanās vieta, kas gāja bojā 1941. gada novembrī, nav atrasta M-96, kas nogrimusi 1944. gada septembrī. Meklētājiem vēl nav izdevies atrast zemūdeni "Kalev", ko igauņi būvēja Anglijā par tautas līdzekļiem. Šīs zemūdenes meklējumi jau ir sākti, taču tās vietā meklētāji atrada pavisam citu kuģi – eskadras mīnu kuģi "Kaļiņin", kas nogrimis Baltijas flotes traģiskajā Tallinas pārgājienā 1941. gadā. Bet "Kalev" vēl joprojām nav atrasta.
Īpaši interesanta ir ceturtā neatrastā zemūdene – Š-302, pastāstīja Morozovs. Tā devās kaujas reisā 1942. gada 11. oktobrī. Baltijas flotes komandieriem šķita, ka zemūdene nogrimusi drīz pēc kaujas reisa sākuma, un viņi iekļāva to bojāgājušo kuģu sarakstā. Taču saņemti dati, ka zemūdene cīnījusies pret vāciešiem vēl 40 dienas vēlāk.
"Ir vācu dati par to, ka tā novērota gan Somu līcī, gan atklātā jūrā, pat pozīciju rajonā vācieši fiksējuši vienu tās uzbrukumu. Taču pie tam tā ne reizi nestājās sakaros ar bāzi. Ja tagad tā tiks atrasta pie mīnu robežas Seeigel Lielā Titersa salas rajonā, tā, protams, būs vēsturiska sensācija, ka zemūdene 40 dienas turpinājusi kaujas pēc tam, kad tika uzskatīta par bojāgājušu," – konstatēja Morozovs.
Bogdanovs atgādināja, ka neviena no atrastajām zemūdenēm vēl nav pacelta no dzīlēm, nav plānots izcelt dienas gaismā arī tālākos iespējamos atradumus. Iemesli – Baltijas jūras ūdens ir ļoti "nedraudzīgs" metālam, un zemūdenes vienkārši sabruks mēģinājumos tās izcelt. Turklāt pieņemts katru līdz ar ekipāžu bojāgājušo kuģi uzskatīt par jūrnieku brāļu kapiem, tāpēc to skart ir aizliegts.
Tā vietā meklētāji uzņem video ierakstu par katru atrasto zemūdeni un veido nogrimušā kuģa virtuālo muzeju, 3D memoriālu, kas pēc tam tiek publicēts tīmeklī. Daiveri nostiprina pie bojāgājušā kuģa memoriālo plāksni, kurā norādīti visu līdz ar kuģi bojāgājušo jūrnieku vārdi.
