RĪGA, 18. marts — Sputnik. Saskaņā ar pētījuma "Baltijas sabiedrību polarizācijas potenciāls" rezultātiem, četrus gadus kopš sankciju ieviešanas arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju iebilst pret tām, ziņo Mixnews.lv.
2019. gadā uz jautājumu, vai ir jāpaplašina ES sankcijas pret Krieviju, apstiprinoši atbildējuši tikai 14,7% respondentu. 2014. gadā tādu bija 30,7%.
Krievijas Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs atzīmēja, ka, protams, Eiropas Savienības sankciju dēļ Krievijai ir problēmas - negatīvas sekas tirgum, patērētājiem. Tomēr ir arī pozitīva puse – Krievijas ražotāji atdzīvojās, Krievijā vērojama lauksaimniecības atdzimšana.
Tātad kopumā mēģinājumi kaitēt Krievijas ekonomikai nav izdevušies, konstatēja Lavrovs.
2014. gadā ieviešot sankcijas pret Krieviju, ES sodīja pati sevi: saskaņā ar informāciju, ko 2018. gadā sniedza Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs, kopējais ES zaudējumu apjoms no ierobežojošiem pasākumiem sastādīja 100 miljardus eiro, tai pašā laikā Krievijas ekonomiskās attīstības ministrijas aprēķinātie KF zaudējumi ir 6,3 miljardi eiro.
Pēdējā laikā Rietumos arvien vairāk tiek runāts par nepieciešamību atcelt sankcijas. Piemēram, pret sankcijām iebilst Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte. Pēc viņa domām, sankciju pagarināšana nedrīkst būt automātiska. Tāpat viņš atgādināja, ka ierobežojošie pasākumi ir līdzeklis, nevis mērķis.
Bezjēdzīgas sankcijas
Slovākijas premjers Pēters Pelegrini nosauca Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju par bezjēdzīgām, un atzīmēja, ka ir sabojājušās politiskās un ekonomiskās attiecības starp Maskavu un Briseli: daži uzņēmumi "zaudējuši savus tirgus", jo nav iespējas tirgot ar Krieviju. Ierobežojošie pasākumi tikai kaitē, viņš rezumēja.
Turklāt prezidents Vladimirs Putins apgalvo, ka Krievija sagaida no Eiropas Savienības reālus soļus normālo ekonomisko attiecību atjaunošanai. Pēc Putina vārdiem, Eiropas valstu pilsoņi, kā arī mazie un vidēji uzņēmumi ir ieinteresēti sadarbībā, un tas noteikti atbilstu vispārējām interesēm.
Krievijas un Eiropas Savienības attiecības pasliktinājās 2014. gadā sakarā ar notikumiem Ukrainā un Krimā. Brisele ieviesa ierobežojumus noteiktām Krievijas kompānijām un privātpersonām, pēc tam bloķēja veselas KF ekonomikas nozares. 2014. gada augustā Vladimirs Putins parakstīja rīkojumu, kas aizliedz importēt uz Krieviju vairākus lauksaimniecības produkcijas, noteiktas izejvielas un pārtiku no ASV, ES valstīm, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas, kas iepriekš ieviesa sankcijas pret Krieviju.
Tika aizliegta gaļa, desas, zivis un jūras veltes, dārzeņi, augļi, piena produkcija. Saglabājoties Rietumu sankcijām, arī Krievija pagarināja atbildes ierobežojumus, pēdējo reizi – līdz 2019. gada vidum.
Jau 2015. gadā Latvijas uzņēmumu eksports salīdzinājumā ar pirmssankciju periodu samazinājās par 24%. Visvairāk cieta pārtikas produktu ražotāji. Daži neizturēja konkurenci un tirgu pameta.
