RĪGA, 17. marts — Sputnik. Ikgadējā leģionāru gājiena Rīgā aizvien biežāk lielāko uzmanību izpelnās nevis paši leģionāri, bet gan viņu karstākie pielūdzēji.
Starp odiozākajiem ir plaši pazīstamais radikālis, nacionālpatriotiskās organizācijas "Gustava Celmiņa centrs" vadītājs Igors Šiškins. Jebkuru patriotisku vai valstisku pasākumu viņš cenšas "izdaiļot" ar svastiku, kura, pēc nacionālpatriotu pārliecības, nav nekāda svastika, bet senais simbols – ugunskrusts.
Šoreiz Igors Šiškins no jauna nokļuvis visos medijos, ar lielāko prieku izdāļādams intervijas žurnālistiem un skaidrodams, ka runa nav par svastiku, runa ir par politiķiem.
Pēdējo reizi I.Šiškins nokļuva uzmanības centrā aizvadītā gada 18. novembrī, kad pie Brīvības pieminekļa demonstrēja karogu ar svastikai līdzīgu rotājumu. Viena no versijām liecina, ka tas ir Šiškina kluba "Par tīru Latviju" karogs. Lai nu kā, nesen Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa slēdza lietu pret Šiškinu, nesaskatot administratīvā pārkāpuma sastāvu.
Neskatoties uz tiesas labvēlīgo lēmumu, 16. martā pie Pētera baznīcas Vecrīgā pirms gājiena sākuma Šiškins, šķiet, parādījās bez tradicionālā karoga. Taču svastika bija – uz radikāļa piedurknes uzšuves.
Par latvisku Latviju
Atgādināsim, ka Šiškins izpelnījās slavu ar to, ka bija radikāli nacionālistiskās organizācijas "Pērkonkrusts" dalībnieks. 1997. gada 6. jūnijā tā locekļi iecerēja uzspridzināt Uzvaras pieminekli Rīgā. Tonakt pie monumenta nodārdēja spēcīgs sprādziens, taču ļaundari neaprēķināja savus spēkus – piemineklis noturējās, bet divi spridzinātāji gāja bojā notikuma vietā.
Vēlāk izmeklēšana noskaidroja, ka "Šiškina komandā", kas organizēja sprādzienu, bija 11 cilvēki. Viņus mudināja ideoloģiski motīvi. Organizācijas galvenais mērķis – latviska Latvija.
Satversmes aizsardzības birojs šīs lietas ietvaros aizturēja "Pērkonkrusta" galveno ideologu Igoru Šiškinu 1998. gada 21. aprīlī. Iepriekš viņš gandrīz gadu atradās meklēšanā.
Lietas ietvaros tiesas priekšā stājās 9 organizācijas locekļi. Tiesa atzina, ka viņi ir vainīgi par pieminekļa Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem spridzināšanā, spridzekļu glabāšanu un izgatavošanu, kā arī etniskā naida kurināšanu. Tiesa piesprieda brīvības atņemšanu uz laiku no pusotra gada nosacīti līdz trim gadiem cietumā. Lietas ietvaros 2001. pēdējais brīvībā iznāca pats Šiškins, kurš cietumā pavadīja 2 gadus un 8 mēnešus.
Pēc līderu aizturēšanas un ieslodzīšanas "Pērkonkrusts" kā organizācija savu darbību pārtrauca.
