Neskatoties uz Eiropas Parlamenta rezolūciju, kurā Latvijai ieteikts atturēties no leģionāru marša 16. martā Rīgā, par spīti Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību (ECRI) ieteikumiem valdībai ignorēt šo datumu, pavisam drīz sāksies pasākumi Waffen SS dienējušo latviešu piemiņai.
Fonda "Vēsturiskā atmiņa" pētījumu programmu vadītājs Vladimirs Jsimindejs, kurš piedalījās arhīva dokumentu izlases "No nacionālisma līdz kolaboracionismam: Baltija Otrā pasaules kara gados" prezentācijā ziņu aģentūras "Rossija segodņa" Starptautiskajā multimediju preses centrā, pastāstīja Sputnik Latvija, kāpēc Latvijas valdība pēc tik ilgiem gadiem neļauj atkāpties pagātnē stāstam par latviešu leģionāriem.
Sarunā Simindejs paskaidroja, kāpēc šie cilvēki vēl joprojām tiek izmantoti kā simbols cīņām par iedomātām brīvībām un kā tiek uzturēta interese par šiem "varoņiem".
Simindejs piezīmēja, ka vēstures kopējais skanējums Baltijas valstīs ieguvis "ciešamo kārtu – ar viņiem kaut kas darīts, kaut kas noticis, viņi okupēti", un, pēc vēsturnieka domām, tas atstāj pēdas, kuru dēļ varoņus nākas izvēlēties no to cilvēku vidus, kuri iecelti "upuru" kārtā.
Turpat meklējamas arī politiķu intereses, jo ir taču ļoti ērti ekspluatēt tēmu par pretošanos padomju varai, lai attaisnotu, piemēram, nepilsoņu institūta pastāvēšanu.
Simindejs atklāja arī skandalozus vēstures izkropļošanas faktus Latvijā. Viņš pastāstīja, kādas sekas Latvijas varasvīriem nesīs viņu lēmumi un kas var notikt pretēji viņu gribai.