RĪGA, 13. marts — Sputnik, Andrejs Solopenko. Latvijas Krievu savienība Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu sarakstā pirmajā vietā izvirzījusi savu līderi, bijušo EP deputāti un populārāko kandidāti – Tatjanu Ždanoku, kura zināmos apstākļos varētu atkal saņemt deputāta mandātu.
Latvijas Krievu savienība (pirms pārdēvēšanas 2014. gadā – PCTVL) ir viena no vecākajām partijām, kas līdz šai dienai aktīvi piedalās valsts politikā. Tatjana Ždanoka šo posteni ieņēmusi 14 gadus – no 2004. līdz 2018. gadam. Taču pagājušā gada sākumā viņa brīvprātīgi atteicās no mandāta un pievērsa visu uzmanību Saeimas priekšvēlēšanu kampaņai.
Parlamenta vēlēšanās 2018. gada rudenī partija cieta neveiksmi. LKS saņēma tikai 3,2% balsu un jau ceturto reizi pēc kārtas palikusi bez pārstāvniecības Saeimā. Patlaban politiskā spēka reitings svārstās 2% rajonā, ar ko nepārprotami nepietiek, lai iekļūtu EP. Pirms pieciem gadiem partijas gūtais atbalsts tāpat nebija augsts, taču tai izdevās saglabāt EP deputāta mandātu.
Tātad politisko spēku norakstīt nevajadzētu, - ja tas mobilizēs savus piekritējus un vēlēšanu apmeklējums nebūs liels, uz vienu vietu EP tā var cerēt. Iespējams, partijas līderi pat cer atkārtot savus agrākos panākumus, jo EP ir Latvijas Krievu savienības pēdējais bastions. Ja tas tiks zaudēts, partija būs šķirta no ievēlamajiem varas orgāniem.
Partijas simbols
Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka T.Ždanokas izvirzīšana saraksta pirmajā vietā ir loģiskākais politiskā spēka lēmums, jo partijas līdere ir vispopulārākā kandidāte.
"Tatjana Arkadjevna ir žanra klasika. Viņa taču vienmēr ir bijusi ne tikai līderis, bet arī partijas simbols, kas ļāvis tai bez šķēršļiem savākt nepieciešamo skaitu balsu, lai iekļūtu EP," – atzīmēja eksperts.
Tiesa, pēc viņa domām, neskatoties uz plaso darba pieredzi Eiropas Parlamentā, pārējo partiju pirmo numuru fonā viņa neizskatās tik labi cienījamā vecuma dēļ.
"Ždanoka ir vecākā līdere starp galvenajām partijām, kas pretendē uz mandātiem. Tatjana Ždanoka ir agrākās politiķu paaudzes pārstāve, bet pārējās lokomotīves, izņemot Robertu Zīli, ir citas paaudzes cilvēki," – uzsvēra Rajevskis.
Politologs atgādināja, ka "otrais numurs" sarakstā, tagadējais EP deputāts Andrejs Mamikins līdera lomā izskatās labāk. Taču eksperts piebilda: "Skaidrs, ka, izvirzot Ždanoku pirmajā vietā, LKS ņēmusi vērā citus motīvus – partijas elektorāts nepārprotami dod priekšroku viņai. Tiem, kuri par viņu balsos, viņas vecums nav svarīgs."
Konkurence krievu laukumā
Eksperts atzīmēja, ka arī A.Mamikins ir pietiekami populārs – pirms pieciem gadiem viņš EP vēlēšanās, balotējoties no "Saskaņas" saraksta, no ceturtās vietas izvirzījās pirmajā rindiņā un saņēma vienīgo deputāta mandātu no šīs partijas. Pēc Rajevska domām, Mamikins nepārprotami varētu iegūt papildu balsis LKS, taču, ja partija saņems deputāta vietu, mandāts tiks piešķirts Ždanokai.
"Domāju, viņi abi saprot, ka LKS nesaņems vairāk kā vienu mandātu un tas drīzāk tiks piešķirts Ždanokai nevis Mamikinam. Protams, var notikt visādi brīnumi – iepriekšējās vēlēšanās Mamikins neatradās pat saraksta līderu trijniekā, taču galu galā par deputātu kļuva tikai viņš. Tiesa, toreiz tā bija jauna seja, pazīstams teležurnālists, ko atceras skatītāji.
Tagad viņš jau piecus gadus ir politiķis un neparādās televizorā tik bieži, kā agrāk. Vēlētāji viņu pazīst, taču es neteiktu, ka viņš "plusiņu" ziņā varētu apsteigt Tatjanu Ždanoku, kura nepārprotami ir populārāka Latvijas Krievu savienības piekritēju vidū," – uzsvēra politologs.
Rajevskis uzskata, ka nopietnu konkurenci LKS gaidāmajās vēlēšanās radīs "Saskaņa", kura par līderi izvirzījusi Rīgas mēru Nilu Ušakovu – viņš var pārvilināt vēlētāju balsis.
"Ļoti svarīgi ir tas, kādu pozīciju šajās vēlēšanās ieņems Ušakovs. Ja viņš virzīsies uz krievvalodīgo tiesību aizsardzības pusi, ar ko "Saskaņa" vienmēr ir rotaļājusies, - atcerēsimies kaut vai Ušakova parakstu referendumā par krievu valodu, - tad LKS var palikt bez mandāta," – atzīmēja politologs.
Tiesa, tādā gadījumā "Saskaņa" varētu zaudēt daļu mēreno vēlētāju un galu galā saņemt nevis divus mandātus, bet gan tikai vienu, un tas partijai nepavisam nav izdevīgi. Līdz ar to iespējams, ka "Saskaņa" nepūlēsies radikalizēties, un rezultātā tas nāks par labu LKS.
"Tādā gadījumā LKS var rēķināties ar saviem vēlētājiem, jo viņiem ir sava niša, kas zināmos apstākļos var dāvāt viņiem vietu Eiropas Parlamentā," – vērtēja politologs.
Visu izšķirs vēlēšanu apmeklējums
Pēc Rajevska domām, svarīgākais faktors ir pilsoņu vispārējā aktivitāte vēlēšanās – no tās būs atkarīgs, vai Krievu savienība iekļūs EP.
"Domāju, izredzes partijai ir, taču liela nozīme būs vēlētāju aktivitātei. Ja paskatīsimies uz balsu skaitu, ko tā saņēma pēdējās Saeimas vēlēšanās, zemas aktivitātes apstākļos viņiem ar to pietiks viena mandāta saņemšanai. Ja vēlēšanu apmeklējums būs liels, viņi var palikt arī aiz borta," – viņš norādīja.
Politologs atzīmēja, ka salīdzinājumā ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām pēdējais balsojums demonstrējis LKS izrāvienu, un partija būtu varējusi saņemt lielāku skaitu balsu. Politiskā spēka panākumi EP vēlēšanās būs atkarīgi no viņu spējām mobilizēt savus atbalstītājus. Pirms pieciem gadiem partijai tas izdevās. Vēlēšanās piedalījās 30% balsstiesīgo, par LKS nobalsoja 28 tūkstoši cilvēku – ar 6,4% balsu politiskais spēks iekļuva Eiropas Parlamentā.
Nesenajās Saeimas vēlēšanās LKS atbalstīja aptuveni tikpat liels skaits pilsoņu, taču augstas aktivitātes apstākļos viņu balsu nepietika, lai pārvarētu 5% barjeru. Vienlaikus EP vēlēšanās aktivitāte parasti ir mazāka, un, pēc Rajevska domām, maz ticams, ka gaidāmajās vēlēšanās tā strauji pieaugs. Tātad tai vajadzētu palīdzēt Latvijas Krievu savienībai saglabāt vietu Eiropas Parlamentā un noturēt savu pēdējo bastionu.
