RĪGA, 10. marts – Sputnik. 2019. gada janvārī socioloģisko pētījumu aģentūras SKDS veiktā aptauja liecina, ka Latvijas iedzīvotāji priekšroku dod pusdienām sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, vēsta Grani.lv.
Turklāt kafejnīcās un ēdnīcās Latvijas iedzīvotāji atstāj rekordlielas naudas summas. Vidēji Latvijas iedzīvotājs dienā kafejnīcā atstāj 5,23 eiro – tas ir ļoti augsts rādītājs, 2018. gadā ēdienreizēm ārpus mājas tika tērēts par 0,56 eiro mazāk.
Tikai 2008. gadā šis rādītājs bijis augstāks. Toreiz summa, kuru Latvijas iedzīvotāji tērēja pusdienām kafejnīcā, pieauga no 3,96 eiro līdz 4,65 eiro.
Toties 2016. gadā vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju vispār neēda kafejnīcā. Toreiz eksperti skaidroja, ka sabiedriskās ēdināšanas kultūras nepopularitāte Latvijā ir daļēji saistīta ar stereotipiem un slikto informētību par to, ko var sagaidīt no konkrētas iestādes.
Saskaņā ar SKDS 2016. gada aptaujas datiem, vien 10% respondentu katru vai gandrīz katru darbadienu pusdienoja dažādās ēdnīcās, kafejnīcās vai citās šāda veida ēstuvēs. Savukārt absolūtais vairākums – 54% valsts iedzīvotāju ļoti reti vai nekad neēda pusdienas sabiedriskās ēdināšanas vietās.
Vēl 11% respondentu pusdienoja kafejnīcā ne retāk kā 1-2 reizes nedēļā un 24% iedzīvotāju – dažas reizes mēnesī vai retāk, 2% Latvijas iedzīvotāju nespēja sniegt konkrētu atbildi.
2015. gadā Latvijas iedzīvotāji pusdienām sabiedriskās ēdināšanas iestādēs vidēji tērēja 5,06 eiro dienā. 25% aptaujāto pusdienoja sabiedriskās ēdināšanas vietās dažas reizes mēnesī vai retāk, 15% – pāris reižu nedēļā, 10% – katru vai gandrīz katru dienu, 49% – ļoti reti vai vispār nekad.
SKDS veic šāda veida aptauju katru gadu, sākot ar 2003. gadu. Laika posmā no 2003. līdz 2007. gadam sabiedriskās ēdināšanas iestādēs pusdienojošo īpatsvars nemitīgi pieauga, kas liecināja par iedzīvotāju labklājības izaugsmi. Savukārt 2008. sākās jau straujš sarukums. Krišanās zemākais punkts bija 2010., 2011. un 2012. gada, kad vien 30% valsts iedzīvotāju varēja atļauties regulāras pusdienas ārpus mājas.
