15:27 20 Oktobris 2017
Rīga+ 10°C
Tiešraide
Oficiante kafejnīcā. Foto no arhīva

Kāpēc Latvijas iedzīvotāji reti apmeklē kafejnīcas

© Flickr/ Ignat Gorazd
Latvijā
Saņemt īso saiti
186

Tikai 10% Latvijas iedzīvotāju gandrīz ik dienas apmeklē kafejnīcas vai restorānus. Lielākā daļa sabiedriskās ēdināšanas iestādes apmeklē daudz retāk vai neapmeklē nemaz. Iespējamos iemeslus intervijā ar Sputnik pastāstīja eksperti.

RĪGA, 1. mar — Sputnik, Jeļena Kirillova. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS šā gada janvārī veiktā aptauja liecina, ka vairāk nekā puse iedzīvotāju (54%) gandrīz nekad neapmeklē sabiedriskās ēdināšanas vietas. Eksperti uzskata, ka iemesli, kāpēc sabiedriskās ēdināšanas kultūra Latvijā nav populāra, daļēji saistīti ar stereotipiem un nepietiekamu informāciju par to, ko var gaidīt no konkrētas iestādes.

SKDS aptaujas dati liecina: tikai 10% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju katru vai gandrīz katru dienu apmeklē ēdnīcas, kafejnīcas vai līdzīgas iestādes. Lielākā daļa — 54% Latvijas iedzīvotāju sabiedriskās ēdināšanas vietas apmeklē ļoti reti vai nekad. 11% respondentu kafejnīcās iegriežas vismaz 1-2 reizes nedēļā un 24% iedzīvotāju — vairākas reizes mēnesī vai retāk. Vēl 2% Latvijas iedzīvotāji uz šo jautājumu neatbildēja.

SKDS centra direktors Arnis Kaktiņš norāda, ka jaunākie dati par iedzīvotāju vēlmi pusdienot ārpus mājas neliecina par Latvijas iedzīvotāju labklājības strauju pieaugumu gada laikā.

Šo pētījumu centru SKDS veic ik gadus jau no 2003. gada. Periodā no 2003. līdz 2007. gadam arvien pieauga to cilvēku īpatsvars, kas pusdienoja sabiedriskās ēdināšanas vietās, tātad iedzīvotāju labklājība auga. Savukārt jau 2008. gadā sākās strauja lejupslīde. Lielākais kritums bija vērojams 2010., 2011. un 2012. gadā, kad tikai aptuveni 30% valsts iedzīvotāju varēja atļauties regulāras pusdienas ārpus mājas.

No 2013. gada vērojama restorānu un kafejnīcu cienītāju skaita lēna izaugsme.

Salīdzinot ar pagājušā gada aptaujas datiem, īpašas atšķirības šogad nav vērojamas. Respondentu grupa, kas izvēlas pusdienot sabiedriskās ēdināšanas vietās katru vai gandrīz katru dienu, ir samazinājusies. Iespējams, šis rezultāts apliecina iedzīvotāju vēlmi ietaupīt uz šo izdevumu rēķina.

"Es teiktu, ka ar katru gadu pieaug iedzīvotāju skaits, kas izvēlas iespēju paēst ārpus mājām. Apmeklētāju skaits pieaug arī gastronomijas tūrisma rezultātā. Sabiedriskās mājas ēdināšanas kultūru Latvijā mēs cenšamies popularizēt ar pasākuma "Restorānu nedēļa" palīdzību. Rezultāti ir, latvieši sāk šajā ziņā mainīties, taču ne tik strauji kā gribētos," — pastāstīja Sputnikam Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) pārstāvis Jānis Pumpiņš.

Viņš uzskata, ka daudzi cilvēki no pusdienām kafejnīcā atsakās arī stereotipu uzskatu dēļ par to, ka pusdienot kafejnīcā vai restorānā ir ļoti dārgi, kā arī tāpēc, ka nav zināms, ko var sagaidīt no konkrētās iestādes.

"Protams, jāņem vērā arī ekonomiskās situācijas pasliktināšanās un sezonālais faktors. Cilvēku labklājība un kafejnīcu apmeklējumi ir savstarpēji cieši saistīti faktori – tā taču nav primārā dzīves nepieciešamība!" — saka Jānis Pumpiņš.

Viņa viedokli atbalsta arī neliela restorāna saimniece aktīvajā Rīgas centrā. Ekonomiskās krīzes sekas joprojām ir jūtamas, uzsver Jevgēņija Resņicina.

"Pēc banketiem un Jaungada korporatīviem var spriest, ka apjomi ir ievērojami samazinājušies. Arī stereotipu ir pietiekami. Latvijā pieņemts apmeklēt kafejnīcas vai restorānus ārkārtas gadījumos. Tas ir svinīgs pasākums. Noteikts iedzīvotāju slānis sabiedriskās ēdināšanas iestādes apmeklē regulāri, taču lielākā daļa cilvēku joprojām domā, ka restorāns – tas ir ilgi un dārgi," — pastāstīja restorāna īpašniece.

"Protams, lielākā daļa no tiem, kas  pusdieno kafejnīcā, ir biroju darbinieki, tāpēc kafejnīcas un restorāni mēģina izdomāt kādu ne īpaši dārgu dienas piedāvājumu, lai pievilinātu apmeklētājus," — norāda Jevgēņija Resņicina.

"Pašlaik, šķiet, lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa ņem pusdienas no mājām, lai samazinātu izdevumus. Skaidrs taču, ka kafejnīcas un restorāni ir pirmais, uz kā rēķina cilvēki cenšas ietaupīt, kad mazinās viņu labklājība," — saka restorāna īpašniece.

Pēc temata

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju iztiek ar 450 eiro mēnesī vai mazāk

Galvenie temati

  • Ogļu pārkraušana Rīgas ostā

    "Baltijas Asociācija – transports un loģistika" prezidente Inga Antāne paziņojusi, ka pēdējo trīs mēnešu laikā ogļu tranzīts cauri Latvijai ir ievērojami mazinājies, taču ostu sniegtā statistika to neapstiprina.

    9
  • Padomju zinātniski pētnieciskā stācija Vostok Antarktīdā

    Antarktīda ir ģeopolitikas ekspertu uzmanības centrā. Dažas valstis cenšas paplašināt savu ietekmes sfēru pirms, iespējams, tiks grozīts starptautiskais līgums par apkārtējās vides aizsardzību sestajā kontinentā. Krievija un Ķīna ir izvirzījušās priekšgalā.

    9
  • Krievijas prezidents Vladimirs Putins

    Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pārsteidzis RT un Sputnik darbinieku talants un drosme. Viņš apsolīja nekavējoties sniegt simetrisku atbildi ASV darbībām pret Krievijas medijiem.

    10