RĪGA, 9. marts – Sputnik. Valsts valodas centrs pērn pārbaudīja 39 nacionālo minoritāšu skolas, 143 pedagogiem tika izrakstīts sods par nepietiekamām valsts valodas zināšanām, paziņoja VVC Valodas kontroles departamenta vadītāja Ingrīda Bērziņa, vēsta LSM.
Īpašu uzmanību latviešu valodas zināšanu līmenim nacionālo minoritāšu skolās sāka pievērst pēc izglītības reformas pieņemšanas, kura paredz pilnu skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā.
Pērn pārbaudes tika veiktas 39 nacionālo minoritāšu skolās, no kurām 14 atrodas Rīgā, 25 – reģionos. Pa šo laiku, pēc Ingrīdas Bērziņas sacītā, pārbaudīts 1451 skolotājs, par nepietiekamām latviešu valodas prasmēm sodīti 143 pedagogi, jeb apmēram 10%. Viņiem tika izrakstīti 35 eiro sodi.
Valsts valodas centrā atzīmē: pēc reformas pieņemšanas sūdzību skaits par skolotājiem, kuri neprot latviešu valodu nepieciešamajā līmenī, ir palielinājies. Taču skolotāju pārbaudes liecina, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, situācija ar latviešu valodas zināšanām ir uzlabojusies.
Savukārt izglītības darbinieku arodbiedrībā atzīmē: valsts atbalsts pedagogu latviešu valodas mācību jautājumā bija nepietiekams. Pēc arodbiedrības vadītājas Ingas Vanagas sacītā, šīs problēmas risinājuma meklējumi sākās pārāk vēlu.
"Ministrija arī saprata, ka par savu naudu cilvēks droši vien neies šādos kursos, pat respektējot, ka normatīvais akts viņam paredz, lai pedagogs varētu strādāt, viņam latviešu valoda jāzina visaugstākajā līmenī . Tad šie risinājumi tika meklēti tad, kad jau šie grozījumi būtībā bija gandrīz pieņemti. Tāpēc tādā ziņā reforma bija nepārdomāta līdz galam," - stāsta Vanaga.
Latvijā dzīvo nepilni divi miljoni cilvēku. Valstī ir viena oficiālā valoda — latviešu. Lai arī krievu valodā runā aptuveni 40% valsts iedzīvotāju, tai piešķirts svešvalodas statuss.
Valodas likuma ievērošanu Latvijā kontrolē Valsts valodas centrs. Tā uzmanības lokā ir politiķi, kuri ļaunprātīgi lieto krievu valodu vai vāji pārvalda latviešu valodu, uzņēmēji, kuri izmanto nelatviskas izkārtnes, uzņēmumi un organizācijas, kuri izsūta bukletus svešvalodās un kuru darbinieki ar klientiem nerunā latviski, viesizrādes un pat skolu izlaiduma pasākumi.
Latvijas Saeima 2018. gada 22. martā galīgajā trešajā lasījumā pieņēma Izglītības likuma grozījumus, kuri paredz no 2019./2020. mācību gada uzsākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā nacionālo mazākumtautību vidusskolas posmā. Valsts prezidents Raimonds Vējonis parakstīja likumu 2. aprīlī.
Skolu pāreja pie mācībām latviešu valodā noritēs pakāpeniski. 2019./20. m.g. 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7. klasēs, 2020.21.m.g. — 7. un 8. klasēs, bet 2021./22.m.g. valsts valodā pilnībā mācīsies visā pamatskolas noslēdzošajā posmā. Vidusskolā 2020./21.m.g. pilnībā valsts valodā mācīsies 10. un 11. klašu skolēni, bet gadu vēlāk — visu klašu skolēni.
23. martā Latvijas Saeima apstiprināja, un 2. aprīlī prezidents Raimonds Vējonis parakstīja Izglītības likuma grozījumus, kuri paredz pāreju pie mācībām latviešu valodā. Mazākumtautību mācību iestāžu reformu plānots noslēgt 2021./22. mācību gadā. Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji reformu uztvēra ļoti negatīvi, pār valsti vēlās protestu vilnis. Krievija apsolīja darīt visu iespējamo, lai Latvijā tiktu ievērotas krievvalodīgo tiesības uz izglītību krievu valodā.
