RĪGA, 1. marts – Sputnik. Norvēģijas varasiestādes saskata Krievijā miera satricinātāju, vienlaikus aizverot acis uz demokrātisko normu pārkāpumiem citās valstīs, paziņoja RIA Novosti Krievijas vēstnieks Norvēģijā Teimurazs Ramišvili.
Pēc viņa domām Norvēģija, apsūdzot Krieviju daudzos "grēkos", aizver acis uz acīmredzamām problēmām citās valstīs.
"Norvēģi, kuriem ir aizmiglotas acis, aizstāv citas valstis, piemēram, Baltijas valstis, – vai tad viņi neredz, ka tur 300 tūkstošiem cilvēkiem Latvijā nav pilsonības 25 gadus kopš PSRS sabrukuma? Vai tā ir normāla lietu kārtība Eiropā? Vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku Igaunijā. Viņi nezina, ka Ukrainā ir fašisti – ne divi pat ne simts cilvēki. Par pamatu tiek ņemts politiskais lietderīgums, režīma atbalsts… Norvēģija nevēlas to redzēt. Un citas valstis arī," - uzsvēra Ramišvili.
Kas attiecas uz Krievijas un Norvēģijas attiecībām šodien, tad, pēc diplomāta sacītā, tās raksturojamas ar augstu neuzticības pakāpi. Turklāt, atzīmē vēstnieks, Krievija nepiekrīt Norvēģijas pozīcijai, kura, no vienas puses, savalda Krieviju, no otras – cenšas uzturēt un attīstīt attiecības.
"Norvēģija sev lemj, kāda pozīcijai tai ir tuvāka. Tas turpinās kopš 2014. gada, mēs pie tā esam pieraduši. Pastāv pat sava veida tonalitātes mīkstināšanās Norvēģijā – tas ir arī nogurums no Krievijas apsūdzēšanas visos pasaules grēkos," - atzīmē vēstnieks.
Latvijā un Igaunijā ievērojama daļa iedzīvotāju – bijušie Padomju Savienības pilsoņi, visbiežāk, krievvalodīgie – nesaņēma pilsoņu pases pēc PSRS sabrukuma. Viena no šo valstu nepilsoņa statusa priekšrocībām ir tiesības bezvīzu ieceļošanai gan ES valstīs, gan Krievijā, tāpēc daudzas personas bez pilsonības netiecas mainīt savu statusu. Pilsonības iegūšanai Igaunijas vai Latvijas nepilsoņiem jānokārto valsts valodas zināšanu eksāmens. Turklāt šai iedzīvotāju daļai ir atņemtas vairākas tiesības.
