RĪGA, 1. marts – Sputnik. Ilmāra Rimšēviča atjaunošana Latvijas Bankas vadītāja amatā atkal rosina jautājumu par to, kā lai atbrīvo no amata cilvēku, kurš tiek turēts aizdomās par korupciju, vēsta LTV.
Šonedēļ ES tiesa atzinusi Rimšēviča atstādināšanu no Latvijas Bankas prezidenta amata par nelikumīgu. Saskaņā ar nolikumu par Eiropas centrālo banku sistēmu, Eiropas Centrālās Bankas vadītājs var tikt atstādināts no amata tikai tādā gadījumā, ja pastāv nopietni pierādījumi viņa nepieņemamajai uzvedībai, bet Latvija nav sniegusi tiesai pierādījumus tam, ka Rimšēvičs ņēmis vai izspiedis kukuļus.
Tādējādi, kopš 27. februāra Latvijas Banku atkal vada cilvēks, kurš pēdējā gada laikā tiek uzskatīts par apsūdzēto kukuļošanas krimināllietā. Nākamnedēļ viņš apmeklēs Eiropas Centrālās Bankas padomes sēdi, ko viņš nevarēja izdarīt sakarā ar aizliegumu izbraukt no valsts.
Jau pērn deputāti meklēja iespēju atstādināt Rimšēviču no amata. Likumā to atrast neizdevās, un Saeima nolēma tikai aicināt Centrālās Bankas vadītāju aiziet. Viņš aicinājumu ignorēja, taču tas bija vēl pirms tam, kad Satversmes Aizsardzības birojs (SAB) atņēma viņam pielaidi valsts noslēpumam.
"Šis ir viens no juridiskajiem jautājumiem, kur mēs tuvākajā laikā ceram sagaidīt Satversmes aizsardzības biroja vērtējumu, kā viņi redz, kā būtu risināma šī situācija… Ir ļoti svarīgi, lai procesuāli mēs kā valsts būtu ievērojuši visas prasības," - atzīmēja deputāte Inese Lībiņa-Egnere.
SAB sniedza rakstisku komentāru, kurā paskaidroja, ka pielaides valsts noslēpumam anulēšanas gadījumā likums paredz vai nu cilvēka novirzīšanu citā amatā, kur nevajag strādāt ar slepeniem dokumentiem, vai atbrīvošanu no amata. Tas jāizdara iestādes vadītājam, kurš arī nosaka, kādiem amatiem ir nepieciešama pielaide. Taču Rimšēvičs pats ir iestādes vadītājs, kurā strādā.
Saeimas iespējas šajā gadījumā ir ierobežotas, uzskata Budžeta komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars.
"Te ir Eiropas Savienības tiesas nolēmums, un mums tomēr kā Saeimai, kā deputātiem vajadzētu respektēt neatkarīgas varas un Eiropas varas lēmumu par to, kā rīkoties," - paziņoja viņš.
Tāpat Bondars uzmanīgi vērtē perspektīvu noteikt likumā prasības Latvijas Bankas vadītājam, lai vismaz nākotnē Rimšēviča gadījums neatkārtojas: deputāts raizējas, ka grozījumi var būt pretrunā ar nolikumiem par Eiropas Centrālo Banku neatkarību.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins (Nacionālā apvienība) tomēr iesniedza Saeimai piedāvājumu par to, lai par Latvijas Bankas prezidentu nākotnē var kļūt tikai cilvēks ar tīru reputāciju.
"Es domāju, ka katram ir skaidrs, ka, ja cilvēkam ir bijušas kādas problēmas vai pat mājiens ir bijis uz iespējamu korupciju, tad viņam nevar būt nevainojama reputācija," - atzīmēja Kiršteins.
Rimšēviča pilnvaru termiņš beidzas 2019. gada 21. decembrī.
