RĪGA, 24. februāris – Sputnik, Andrejs Solopenko. Krievijas vēstnieks Latvijā Jevgēņijs Lukjanovs aizvadīja tikšanos ar Latvijas Sabiedrisko organizāciju padomes pārstāvjiem, kur sniedza vērtējumu Latvijas un Krievijas attiecībām, kā arī apsprieda daudzas citus, globālākus jautājumus.
Latvijas Sabiedrisko organizāciju padome, kurā ietilpst apmēram 80 Krievijas līdztautiešu apvienību, jau sesto gadu pēc kārtas februārī rīko tikšanos ar Krievijas Federācijas vēstnieku Latvijas Republikā, kā arī ar cietiem diplomātiskajiem darbiniekiem un Krievijas vēstniecības darbiniekiem.
Šajās tikšanās reizēs tradicionāli vēstnieks stāsta par to, kādas viņš redz abu valstu attiecības, un kāds bijis aizvadītais gads priekš Krievijas.
Gauss miers – labāks par kārtīgu kautiņu
Esošajam Krievijas vēstniekam Latvijā šī tikšanās kļuvusi par jaut otro. Parasti tā notiek pirms Diplomātiskā darbinieka dienas, un, kā atzīmēja Lukjanovs: "Mums tie ir profesionālie svētki, un mūs aizkustina tā uzmanība, kuru jūs veltāt šim notikumam."
Tiesa, šoreiz tikšanās notika citas piemiņas dienas ietvaros – Tēvzemes aizstāvja diena, par ko vēstnieks arī nepiemirsa atgādināt, nocitējot Aleksandru III: "Krievijai ir tikai divi sabiedrotie – tās armija un flote."
Runājot par Latvijas un Krievijas attiecību stāvokli, Lukjanovs atzīmēja, ka tās "liek vēlēties daudz labākas". Taču, pēc viņa domām, pat šajā konstantā ir pozitīva nots.
"Pat ja attiecības atrodas zemākajā punktā – secinājums viens, tās var kļūt tikai labākas. Jautājums citā, kad tās kļūs labākas? Bet, šis jautājums drīzāk ir vairāk filozofisks, nekā diplomātisks," uzsvēra Krievijas vēstnieks.
Tai pat laikā diplomāts atzīmēja, ka abu valstu attiecībās pastāv arī daudz kas pozitīvs, ko, tiesa, ne vienmēr uztver abu valstu sabiedrība.
"Es daudz dzirdu vērtējumu par to, ka viss ir slikti, slikti, slikti… Jūs ziniet, slikti kļūst tad, kad tas pats notiek. Kad nav spēka. Slikti vienmēr iznāks, bet lai izdotos labi, jāstrādā neraugoties ne uz ko," pateica Lukjanovs.
Pēc viņa sacītā, abām pusēm jāklausās vienai otrā, jāapspriež, jāstrīdas un varbūt pat jālamājas. Tiesa, kā atzīmē vēstnieks, tas jādara delikāti un profesionāli, nenometot to visu nesagatavotai auditorijai.
"Veselais saprāts vienmēr uzvar. Gauss miers – labāks par kārtīgu kautiņu. To saprot visi," uzsvēra diplomāts, liekot saprast, ka dažādas Latvijas rezolūcijas pret Krieviju, protams, pasliktina abpusējās attiecības, taču nekad nemainīs Krievijas politiku.
Darbs vēl nav pabeigts
Tāpat Lukjanovs minēja konkrētus piemērus abu valstu sakārtotajam darbam, kuri nāk par labu gan Latvijai, gan Krievijai. Pēc viņa sacītā, 10 gadu laikā Latvijas un Krievijas iestāžu starpā notikušas pārrunas par valsts robežu, un pērn šis darbs tika veiksmīgi pabeigts.
"Šobrīd mūsu valstu starpā nav nekādu problēmu mūsu valsts līniju demarkācijas nozīmē," norādīja vēstnieks.
Pēc diplomāta domām, tas nozīmē, ka Latvija un Krievija ir civilizēti kaimiņi, kuri apguvuši visu dienestu un iestāžu mijiedarbības mehānismus, kuri ir atbildīgi par nacionālo robežu drošību. Tāpat, pēc vēstnieka sacītā, robežlīgums darīs abpusēju galu nelikumīgai migrācijai un ieroču apgrozījumam, kontrabandai, cilvēku tirdzniecībai un daudziem citiem pārrobežas noziegumiem.
"Šis mehānisms ir garantēts no abām pusēm, un mēs esam izdarījuši nopietnu lietu," atzīmēja Lukjanovs.
Turklāt kopš pērnā gada decembra spēkā stājusies vienošanās, kura atvieglo abu valstu pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējos braucienus. Kā atzīmēja vēstnieks, tagad, šķērsojot robežu, pat zīmogu pasē neliek.
Tāpat spēkā stājusies arī Eiropas Savienības un Krievijas pierobežas sadarbības līgums. Vēstnieks norādīja, ka, neskatoties uz pastāvīgām sankcijām, "pierobežas sadarbību neviens neaiztiek". Un tas parāda reāla dialoga esamību abu pušu starpā.
Tāpat vēstnieks apsprieda arī abpusējo attiecību ekonomisko aspektu, uzsverot, ka, neskatoties uz Krievijas tranzīta samazināšanos, līdz galam tas tomēr netiks pārrauts.
"Jā, mēs neslēpām, ka pārcelsim kravas uz savām ostām, un līdz 2020. gadam šis darbs tiks pabeigts. Taču tas vēl nenozīmē, ka mēs vienkopus tam izmainīsim klimatiskos apstākļus Baltijas jūras reģionā. Mūsu ostas joprojām aizsals, bet oglēm ir jāiet katru dienu, tāpēc tās ies caur Latviju," uzsvēra Lukjanovs.
Pieci gadi sankcijām
Lukjanovs skara arī aizritējušās lietas, uzsverot, ka tieši šajās dienās, pirms pieciem gadiem, sākās notikumi, kuri noteica mūsdienu pasaulē "visnotaļ stingru, manāmu un, diemžēl, spēkā esošu robežu starp Krieviju un tā dēvētajiem kolektīvajiem Rietumiem".
Pēc diplomāta sacītā, pārrunas, kuras notika 2014. gada 20. februārī Kijevā, it kā beidzās labi. "Bet nākamajā dienā – 21. februārī jūs ziniet, kas notika – pretvalstisks apvērsums," atzīmēja diplomāts.
Pieci gadi tomēr ir normāls termiņš, lai saprastu, pie kādām sekām Krievija un citām valstīm novedusi šī situācija. Pēc Lukjanova sacītā, ir skaidrs, ka Krimas atgriešanās dzimtajā krastā ne visiem gājusi pie sirds, taču būtu dīvaini, ja notiktu pretējais.
"Krieviju slavē tikai tad, kad pie mums ir slikti. Lūk, 90. gados slavēja, bet tagad vairs neslavē. Tātad, mēs visu darām pareizi," pateica Lukjanovs.
Krieviju atmest neizdosies
Taču neskatoties uz sankcijām, Krievijas ekonomika acīmredzami nav saplosīta lupatās, un pat pērnā gada beigās parādīja izaugsmi. Un šogad tai jāsastāda 1,3%.
Kā atzīmēja vēstnieks, "liberāļi saka, ka tā ir stagnācija", taču ja atceramies, ka pēc 2008. gada krīzes, Krievijas ekonomika nokrita par 17%, tad esošā izaugsme parāda pozitīvu ainu.
"Ja mēs jau esam izgājuši no pagrīdes, tad 1,3% – tas ir neslikti," atzīmēja Lukjanovs.
Protams, izaugsme varētu būt arī lielāka, un, pēc diplomāta sacītā, sankciju dēļ Krievijas ekonomika pazaudējusi 50 miljardus dolāru, kas sastāda 1% no IKP.
Salīdzinot ar Latvijas ekonomikas izaugsmi par 4,5%, pat Krievijas hipotētiskie 2,3% izskatās smieklīgi. Taču ir vērts atcerēties, ka 3% no šīs izaugsmes veido ES investīcijas, kurām pēc jaunā Eiropas Savienības piecu gadu budžeta pieņemšanas jābūt ievērojami samazinātām. "Paskatīsimies, kas būs tālāk," pateica Lukjanovs.
Pēc vēstnieka sacītā, Ekonomiskās attīstības ministrijas prognoze paredz, ka Krievijas IKP izaugsmei līdz 2021. gadam jāsastāda 3%. Tas viss parāda, ka Krievijas ekonomika, kaut vai lēni, tomēr aug, neskatoties uz pretestību, un tas nozīmē, ka visiem, kuri noskaņojušies uz konfrontāciju ar Krieviju, būs jārēķinās ar to.
