RĪGA, 21. februāris – Sputnik. Krievija cer uz reāliem Eiropas Savienības soļiem normālu ekonomisku attiecību atjaunošanai, paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēstījumā Federālajai sanāksmei.
Valsts vadītājs vakar paziņoja vēstījumu Krievijas Federācijas Federālajai sanāksmei. Ikgadējā prezidenta uzruna parlamentam – tas ir programmas dokuments, kurš atspoguļo valsts vadītāja viedokli par Krievijas attīstības stratēģiskajiem virzieniem tuvākajā perspektīvā. Šī gada vēstījuma lielāko daļu Putins veltīja iekšpolitikai un sociālajām problēmām, taču apsprieda arī Krievijas starptautiskās attiecības.
"Ceram, ka Eiropas Savienība, vadošās Eiropas valstis tomēr spers reālus soļus normālu politisku un ekonomisku attiecību uzlabošanai ar Krieviju. Šo valstu pilsoņi ir ieinteresēti šāda veida sadarbībā ar Krieviju, tostarp lielas, mazas, vidējas kompānijas, vispār Eiropas valstu bizness, kas, bez šaubām, atbilstu mūsu kopīgajām interesēm," - pateica Putins.
Vēstījumā parlamentam prezidents uzsvēra arī Krievijas ārpolitikas prioritātes.
"Attiecību veidošana ar mums nozīmē rast savstarpējus risinājumus, turklāt visgrūtākajos jautājumos, nevis censties diktēt nosacījumus. Mūsu ārpolitikas prioritātes ir absolūti atvērtas: tā ir uzticības stiprināšana, pasaulei kopīgo draudu apkarošana, sadarbības paplašināšana ekonomikā, tirdzniecībā, barjeru noņemšana komunikācijai cilvēku starpā,"- paziņoja Putins.
Pēc viņa sacītā, tieši uz šo principu pamata Maskava rosina darbību ANO un NVS, G20, BRICS un citās platformās.
"Kopā ar integrācijas partneriem turpināsim veidot kopīgus tirgus, stiprināt Eirāzijas ekonomiskās savienības ārējos sakarus. Tostarp paredzēts īstenot jau pieņemtos lēmumus par apvienošanos ar Ķīnas iniciatīvu "Viena josla – viens ceļš", kā lielas Eirāzijas partnerības izveidošanu," - paskaidroja prezidents.
Pēc viņa sacītā, vienlīdzīgas un savstarpēji izdevīgas Krievijas attiecības ar Ķīnu šodien kalpo par svarīgu stabilizējošu faktoru pasaules lietās, Eirāzijas drošības nodrošināšanā, kā arī parāda ienesīgas ekonomiskās sadarbības piemēru.
Krievijas un Eiropas Savienības attiecības pasliktinājās 2014. gadā sakarā ar notikumiem Ukrainā un Krimā. Brisele ieviesa ierobežojumus noteiktām Krievijas kompānijām un privātpersonām, pēc tam bloķēja veselas KF ekonomikas nozares. 2014. gada augustā Vladimirs Putins parakstīja rīkojumu, kas aizliedz importēt uz Krieviju vairākus lauksaimniecības produkcijas, noteiktas izejvielas un pārtiku no ASV, ES valstīm, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas, kas iepriekš ieviesa sankcijas pret Krieviju.
Tika aizliegta gaļa, desas, zivis un jūras veltes, dārzeņi, augļi, piena produkcija. Saglabājoties Rietumu sankcijām, arī Krievija pagarināja atbildes ierobežojumus, pēdējo reizi – līdz 2019. gada vidum.
