RĪGA, 20. februāris — Sputnik. Nepilna gada laikā kopš īpašās atbalsta programmas ieviešanas to izmantojuši jau tūkstotis jauno speciālistu, vērsta LSM.lv. Atbalsta programma paredzēta cilvēkiem līdz 35 gadu vecumam, bez ģimenes, tāpēc viņi nevar pretendēt uz atbalstu pirmā mājokļa iegādes programmā ģimenēm.
"Tas nosacījums ir, ka jābūt iegūtai augstākajai izglītībai vai vidējai profesionālajai izglītībai. Šobrīd mēs pēc šīm tūkstoš garantijām varam spriest, ka 85% ir ar augstāko izglītību un 15% ir ar vidējo izglītību," – paskaidroja Altum valdes locekle Inese Zīle.
Saskaņā ar Altum aprēķiniem, astoņi no desmit pieteikumu iesniedzējiem cenšas nopirkt mājokli Rīgā vai Pierīgā. Tikai 2% no darījumiem notikuši Latgalē.
"Jelgava, Liepāja, Jūrmala – katrā no šīm pilsētām ir vairāki desmiti darījumu. Procentuāli tas, protams, nav daudz, bet tomēr darījumi ir no 20 līdz 30. Mazāk darījumi ir notikuši citās ārpus Rīgas pilsētās," - stāsta Zīle.
Vidējais aizdevuma apjoms, ko gatava garantēt valsts – 58 tūkstoši eiro, pie tam 43% darījumu veikti diapazonā no 20 līdz 50 tūkstošiem eiro.
"Maksa, ko speciālisti maksā par šiem dzīvokļiem, ir tādas samērojamas – vidēji no 50 līdz 70 tūkstošiem. Šajā gadījumā maksimālā garantijas summa ir 20% vai 50 tūkstoši, atkarībā no tā, kurš no šiem kritērijiem pirmais iestājas. Tas, ko mēs redzam ikdienā, ka jaunie speciālisti apsver, cik lielas šīs garantijas viņiem ir nepieciešamas. Ir bijusi garantija 6% apmērā, ir 20% apmērā. Tas ir ļoti atkarīgs no tā, kāds ir šis īpašums, kas tiek iegādāts, ir vai nav uzkrājumi," – pastāstīja Zīle.
Atšķirībā no garantijām, kas tiek izsniegtas ģimenēm ar bērniem paredzētajā atbalsta programmā, jaunajiem speciālistiem garantijas tiek sniegtas uz tirgus principiem. Nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits atzina, ka programma, protams, palīdzot jaunajiem speciālistiem iegādāties mājokli:
"Tas, par ko man nav pārliecības, ir, vai visiem šis atbalsts patiešām ir bijis nepieciešams. No klientiem ir dzirdēts, ka liekas, ka varbūt pat nevajag, bet bankas mudina paņemt šo garantiju kā papildu nodrošinājumu."
Šmits uzskata, ka valsts garantijas nerisina zemas maksātspējas problēmu.
"Šis atbalsts pēc būtības neatrisina maksātspēju kopumā. Cilvēkam, uzņemoties saistības uz 20, 25 vai pat vairāk gadiem, būtu jāspēj šo pirmo iemaksu sakrāt. Tas tomēr veicina stabilitātes sajūtu, lai nav jāsaka, ka īri var atļauties maksāt, bet pirmajai iemaksai sakrāt nespēj. Šis nav nekā atrisināts," – uzsvēra Šmits.
