RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Viļakas novada Upītes ciema iedzīvotājiem neizdevās piedalīties energoefektivitātes programmā daudzdzīvokļu māju atjaunošanai – bankas nevēlas izsniegt kredītus Latvijas laukiem, vēsta Latgales reģionālā televīzija.
Daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji par saviem līdzekļiem jau modernizējuši katlumāju, atjauninājuši apkures sistēmu, nomainījuši apkures katlu. Taču ziemā lielā vējā istabās temperatūra ir tikai 15 grādi.
"Mazam bērnam tas ir šausmīgs aukstums. Tad mēs lietojām eļļas radiatorus, kas ir šausmīgi liels enerģijas patēriņš. Un tad, kad tev jāmaksā par elektrību, ir 180 eiro, tad tas ir diezgan dārgi," – pastāstīja Upītes iedzīvotājs Renārs Kornejs.
Pagaidām Viļakas novadā nosiltinātas tikai divas mājas – Kupravā un Žīguros, un tas paveikts citas atbalsta programmas ietvaros. Tagadējās energoefektivitātes atbalsta programmas laikā atbalsts nav gūts. Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs pastāstīja, ka tā būs aktuāla tēma jaunajai valdībai.
"Lai cilvēki dzīvotu laukos, lai cilvēki dzīvotu Latgalē, ir jābūt, kur dzīvot. Šobrīd dzīvojamais fonds ir ārpus visas kritikas. Pieejama finansējuma pašiem cilvēkiem nav. Mēs nevaram sapņot, ka šeit būs tik daudz cilvēku, kā bija varbūt pirmskara laikā vai arī padomju laikos. Bet cilvēki šeit dzīvos, un mums ir jānodrošina cilvēkiem atbilstoši apstākļi," – savu pārliecību pauda Maksimovs.
Mēģinājums saņemt mērķa kredītu bankā bijis neveiksmīgs.
""Swedbank" vispār tikai 50 kilometru maksimāli ap Rīgu to dod visu. "SEB banka" kaut kādās lielākās pilsētās. "Citadelē" pateica, ka reāli mēs nevaram dabūt līdzekļus, jo pēc 20 gadiem te reāli nebūs neviena iedzīvotāja. Ja kāds nenomaksās gadījumā par dzīvokli, tiesas ceļā to atsavinās, bet nevienam tas nebūs vajadzīgs, un viņi zaudēs līdzekļus," – pastāstīja Renārs Kornejs.
"Citadele banka" valdes locekle Santa Purgaile sarunā ar žurnālistiem atzina, bankām izstrādāti noteikumi, un viens no būtiskākajiem kritērijiem kredīta piešķiršanā ir konkrētas vietas iedzīvotāju maksātspēja ilgtermiņā.
"Protams, ka bankas ir izvērtējušas arī dažādas attālākas vai tuvākas vietas. Tā, ka nav tikai tāpēc, ka tas varbūt ir Latgalē vai Kurzemē, bet arī tepat varbūt Pierīgā. Tajā brīdī, kad jebkurā ciematā sāk parādīties pozitīvi demogrāfijas rādītāji, es domāju – tajā brīdī arī šis jautājums atrisināsies," – skaidroja Purgaile.
Savukārt finanšu institūcijā "Altum", kas sadala valsts līdzekļus dažām attīstības programmām, paziņoja: lai saņemtu tās atbalstu, vajadzīga kāda finansētāja rakstiska piekrišana vai rakstisks bankas kredīta atteikums.
Līdz 2020. gadam Latvijas iedzīvotājiem energoefektivitātes uzlabošanas programmas ietvaros pieejama ES fondu palīdzība 156 milj. eiro apmērā. Patlaban no tās izmantots tikai 31 miljons.
