RĪGA, 19. februāris – Sputnik. Zaudējumi, ko, domājams, cietusi Krievija ierobežojošo pasākumu ieviešanas rezultātā, vērtējami 6,3 miljardu dolāru apmērā, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz KF Ekonomiskās attīstības ministrijas atskaiti.
Atskaitē ņemti vērā tirgus aizsardzības pasākumi, kā arī ar tarifiem nesaistītie pasākumi un sankcijas, ko pret Krieviju ieviesušas trešās valstis. Šī gada sākumā pieejamie dati liecina, ka 62 valstis ieviesušas 159 ierobežojošos pasākumus pret Krieviju. To nestie kopējie zaudējumi – 6,3 miljardi dolāru.
Resors informēja, ka lielāko kaitējumu ierobežojumi nodarījuši metalurģijai, lauksaimniecībai un ķīmiskajai rūpniecībai. Lielākos zaudējumus Krievijas ekonomikai nodarījusi Eiropas Savienība, kas ieviesusi 25 ierobežojošos pasākumus, – aptuveni 2,4 miljardi dolāru. ASV ar deviņiem ierobežojumiem nodarījušas zaudējumus 1,1 miljarda dolāru apmērā. Ukraina pielietojusi 22 ierobežojumus, kuru kopējais kaitējums sasniedz aptuveni 775 milj. dolāru. Savukārt Turcija ar 12 ierobežojumiem likusi Krievijai zaudēt 713 milj. dolāru.
Desmitniekā iekļuvusi arī Indija (377 milj.), Irāna (320 milj.), Ķīna (174 milj.), Meksika (120 milj.), Taizeme (102 milj.) un Baltkrievija (42 milj.).
Krievijas un Eiropas Savienības attiecības pasliktinājās 2014. gadā sakarā ar notikumiem Ukrainā un Krimā. Brisele ieviesa ierobežojumus noteiktām Krievijas kompānijām un privātpersonām, pēc tam bloķēja veselas KF ekonomikas nozares. 2014. gada augustā Vladimirs Putins parakstīja rīkojumu, kas aizliedz importēt uz Krieviju vairākus lauksaimniecības produkcijas, noteiktas izejvielas un pārtiku no ASV, ES valstīm, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas, kas iepriekš ieviesa sankcijas pret Krieviju.
Tika aizliegta gaļa, desas, zivis un jūras veltes, dārzeņi, augļi, piena produkcija. Saglabājoties Rietumu sankcijām, arī Krievija pagarināja atbildes ierobežojumus, pēdējo reizi – līdz 2019. gada vidum.
Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs 2018. gada novembrī vērtēja, ka pret Krieviju ieviestās sankcijas ES nodarījušas zaudējumus 100 miljardu eiro apmērā. Krievijas valdības vadītājs uzsvēra, ka tādi zaudējumi neko labu nedara – tie kaitē visiem.
Krievijas noteiktais pārtikas embargo produktu eksportētājus Eiropā ietekmējis dažādi: atsevišķām valstim, piemēram, Somijai izdevies būtiski kompensēt Krievijas tirgus zudumu, taču virknei eksportētāju nav izdevies atjaunot agrākos apjomus.
Bundestāgs ziņoja, ka pret Krieviju vērstās sankcijas nodara kaitējumu Vācijas ekonomikai 619 milj. eiro apmērā mēnesī. Šī iemesla dēļ kopš 2014. gada valstī likvidēti 60 tūkstoši darba vietu. Vācija ir Krievijas lielākais tirdznieciskais partneris Eiropā, un Berlīne cieš līdz 40% zaudējumu, ko nes pret Krieviju vērstie ierobežojumi. Kopumā eksports no ES uz Krieviju laikā no 2013. līdz 2016. gadam samazinājies par trešo daļu – līdz 72 miljardiem eiro.
Pēdējā laikā Rietumos aizvien skaļāk izskan viedoklis par nepieciešamību atcelt ierobežojošos pasākumus. Piemēram, sankcijas kritizēja Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte. Pēc viņa domām, sankciju pagarināšana nevar būt automātiska. Politiķis atgādināja, ka ierobežojošie pasākumi ir līdzeklis, nevis mērķis.
Savukārt Slovākijas premjerministrs Pēters Pelegrīni norādīja, ka ES sankcijas pret Krieviju ir bezjēdzīgas un piebilda, ka Maskavas un Briseles politiskās un ekonomiskās attiecības ir sabojājušās, daži uzņēmumi "zaudējuši savu tirgu", zūdot iespējai tirgoties ar Krieviju. Viņš secināja, ka ierobežojošie pasākumi nes tikai kaitējumu.
