RĪGA, 2. augusts — Sputnik. Sankciju rezultātā, ko Eiropas Savienība 2014. gadā ieviesa pret Krieviju, Vācija patlaban zaudējusi vairāk nekā 60 tūkstošus darba vietu, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz izdevumu "Izvestija". Informāciju sniedzis Bundestāga Ekonomikas komitejas loceklis Markuss Fronmaiers.
Atzīmēts, ka Vācijas valdība joprojām nepievērš uzmanību problēmai, lai arī Vācijā organizēto socioloģisko aptauju rezultāti liecina, ka aptuveni 60-70% valsts pilsoņu atbalsta attiecību normalizāciju ar Krieviju.
"Lai arī Vācija joprojām ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē, nevar ignorēt pret Krieviju vērsto sankciju negatībās sekas," — uzsvēra Fronmaiers. Politiķis atzīmēja, ka, salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm, Vācija sankciju politikas rezultātā nes lielākos zaudējumus — aptuveni 40% kaitējuma, ko cieš ES valstis.
Ik mēnesi Vācija zaudē 618 miljonus eiro ierobežojošo pasākumu dēļ, ko ES ieviesa 2014. gada vasarā.
Iepriekš vēstīts, ka 2018. gada martā savā tradicionālajā vēstījumā Federālajai sapulcei Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka pret Krieviju vērstās sankcijas ir bezjēdzīgas. Rietumu ieviestie ierobežojošie pasākumi nav nesuši iecerēto efektu, uzsvēra Putins. Viņš piebilda, ka "Krieviju savaldīt nav izdevies" un rietumu partneriem nāktos pēc iespējas ātrāk pieņemt jauno realitāti.
Krievijas un rietumvalstu attiecības pasliktinājās 2014. gadā pēc valsts apvērsuma Ukrainā. 2014. gada jūlija nogalē ES un ASV no sankcijām pret atsevišķiem pilsoņiem un kompānijām pārgāja pie pasākumiem pret veselām Krievijas ekonomikas nozarēm. ES samitā 2015. gada martā ierobežojošo pasākumu termiņš tika saistīts ar Minskas protokolu izpildi. Atbildot uz sankcijām, Krievija ierobežoja pārtikas preču ievešanu no valstīm, kas ieviesušas sankcijas: ASV, ES valstīm, Kanādu, Austrāliju un Norvēģiju.
