RĪGA, 17. februāris — Sputnik. Eiropa nav ieinteresēta saraut attiecības ar Krieviju, paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele savā uzrunā Minhenes drošības konferencē, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz RIA Novosti.
Viņa uzsvēra, ka no ES viedokļa pilnīga "Krievijas politiskā izslēgšana" ir stratēģiski nepareiza.
Politiķe pauda atbalstu Maskavas un Ziemeļatlantijas alianses tālākajam dialogam. "Pārrunu pavediena saraušana nav pieļaujama," – uzsvēra Merkele. Tiesa, tiklīdz saruna skāra pret Krieviju vērstos ierobežojošos pasākumus, Vācijas līdere lika noprast, ka to atcelšana tuvākajā laikā nav gaidāma.
Merkele pauda viedokli, ka pret Krieviju vērstās sankcijas ir jāapspriež centralizēti, nevis vienpusēji. "Es lūdzu iespēju robežās saskaņoti ieviest iespējamās sankcijas pret Krieviju, ko iespējams paplašināt, piemēram, sakarā ar aktuālo incidentu Kerčas šaurumā. Mēs negūstam priekšrocības, ja katrs ievieš savas sankcijas," – Vācijas kancleres teikto citēja RIA Novosti.
To, ka pret Krieviju, iespējams, tiks ieviestas jaunas sankcijas sakarā ar incidentu Kerčas šaurumā, intervijā RIA Novosti apstiprināja Austrijas ārlietu ministre Karīna Knaisla. Viņa atklāja, ka atbilstošais lēmums jau pieņemts augstākajā līmenī. Iepriekš vēstīts, ka ES valstis apspriež jaunas sankcijas pret Krieviju, taču galīgais lēmums vēl nav pieņemts.
Iepriekš vēstīts, ka 2018. gada 25. novembrī Krievijas Federālā drošības dienesta robežsardzes dienests reģistrēja Melnajā jūrā trijus Ukrainas JKS kuģus – "Nikopoļ", "Berdjansk" un "Jani Kapu". Peldlīdzekļi bez iepriekšēja paziņojuma šķērsoja KF valsts robežu un devās Kerčas šauruma virzienā.
Ukrainas peldlīdzekļi tika aizturēti un nogādāti Kerčas ostā, to ekipāžas un Ukrainas drošības dienesta darbinieki, kuri atradās uz kuģiem, tika arestēti par KF valsts robežas pārkāpšanu.
Pēc incidenta Ukrainas un vairāku rietumvalstu valdības nepamatoti apsūdzēja Krieviju par "agresiju" un pieprasīja nekavējoties atbrīvot aizturētos Ukrainas pilsoņus.
Krievija, atbildot uz apsūdzībām, publicēja dokumentālas liecības, kas pierāda: Ukrainas JKS kuģi iebruka KF teritoriālajos ūdeņos ar mērķi slepus nokļūt Azovas jūrā cauri Kerčas šaurumam, tas ir, neinformējot Krievijas varasiestādes par savām darbībām.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins incidentu nosauca par Kijevas provokāciju, kas organizēta ar mērķi celt P.Porošenko režīma reitingu pirms pavasarī Ukrainā paredzētajām prezidenta vēlēšanām. Valsts vadītājs norādīja, ka incidenta laikā KF robežsargi rīkojās atbilstoši instrukcijām valsts robežas apsardzes jautājumā.
Proukrainiskie māņi ir zuduši
Kopumā, pēc Krievijas ĀM oficiālās pārstāves Marijas Zaharovas vārdiem, šogad atmosfērā Mihenes konferencē daudz mazāk jūtama rusofobija nekā agrāk.
"Tā sakot, māņi ir zuduši, un visi norāda, ka Ukraina nepilda Minskas vienošanās, neviens nesauc Porošenko par cīnītāju par kaut kādām demokrātiskajām vērtībām, visi reālistiski skatās uz notikumiem Ukrainā, konstatē dziļo krīzi visās jomās," – pastāstīja Zaharova.
Ikgadējā drošības konference, kas notiek Minhenē kopš 1962. gada, šogad ilgst no 15. līdz 17. februārim. Minhenē ieradušies aptuveni 600 drošības politikas eksperti, tostarp – 35 valstu un valdību vadītāji, kā arī 80 aizsardzības un ārlietu ministri.
Krievijas delegāciju Minhenes konferencē vada valsts ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
