RĪGA, 16. februāris – Sputnik. Ukrainai ir iespējas piegādāt Eiropai gāzi un tā var aizvietot gāzes tirgū Krieviju, paziņoja Ukrainas prezidenta kandidāts, partijas "Pamats" līderis, Augstākās Radas deputāts Sergejs Taruta, vēsta Sputnik Lietuva.
"Ukraina var palielināt savu gāzes ieguvi un piegādāt to Eiropai. Varam aizvietot Krieviju šajā tirgū. Un kļūt par spēcīgu subjektu pasaules gāzes tirgū," uzrakstīja viņš savā lapā Facebook.
Taruta piedalījās Minhenes drošības konferencē, kur viens no galvenajiem jautājumiem bija "Ziemeļu straume 2". Pēc politiķa domām, ASV un ES uzskati par gāzesvada celtniecību dalās. Eiropa raugās uz projektu ar ekonomikai svarīgu pragmatismu, jo viņiem ir izdevīgi pirkt Krievijas gāzi, kamēr ASV rūp drošības jautājums.
"Pēc viņu domām, pirkt gāzi no Krievijas uz Eiropu – tas nozīmē pirkt gāzi pie potenciālā ienaidnieka," uzrakstīja deputāts.
Iepriekš Ukrainas premjerministrs Vladimirs Groismans apsūdzēja kompāniju Naftogaz gāzes ieguves plāna izgāšanā, kuram, saskaņā ar stratēģiju līdz 2020. gadam, jāsasniedz 27 miljardus kubikmetru.
Ukrainas prezidenta vēlēšanas notiks 31. martā. Par valsts vadītāja amatu grasās cīnīties 44 kandidāti. Saskaņā ar socioloģisko aptauju datiem, reitinga līderis ir šovbiznesa personība Vladimirs Zeļenskis, kuru ir gatavi atbalstīt 21,9% vēlētāju. Esošā prezidenta Petro Porošenko reitings sastāda nedaudz vairāk par 14%.
"Ziemeļu straume 2"
"Ziemeļu straume 2" paredz divu gāzes vada cauruļu ar kopējo jaudu līdz 55 miljardiem kubikmetru gāzes gadā būvniecību no Krievijas piekrastes pa Baltijas jūru līdz Vācijai. Dalībnieki vienojās par sekojošu projekta daļu sadalīšanu: 50% "Gazpromam" un 10% katrai Eiropas kompānijai — OMV, BASF (Wintershall), Engie, Shell, Uniper (izgājusi no E.On). Jauno gāzes vadu plānots uzbūvēt līdzās esošajam "Ziemeļu straumei".
Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Čehija, Ungārija, Slovākija, Rumānija, kā arī Dānija iestājas pret jaunā gāzes vada būvniecību. Pēc viņu viedokļa, projekts nes sevī ģeopolitiskās destabilizācijas riskus un var vest pie konkurences ierobežošanas.
Gāzes vada būvniecības pretinieks ir arī ASV. Vašingtona sagaida, ka Eiropas tirgū nākamajos piecos gados aizies liels daudzums sašķīdinātās gāzes no ASV, tādēļ ASV nevēlētos, lai ES ieguldītu līdzekļus fiziskajā gāzes vada infrastruktūrā.
ASV Senāts 2017. gada jūnijā apstiprināja grozījumus sankciju paplašināšanai attiecībā pret Krieviju. Tostarp, likumprojekta tekstā tiek runāts, ka ASV "turpina pretoties gāzes vada "Ziemeļu straume 2" būvniecībai, ņemot vērā tā draudošo ietekmi uz Eiropas Savienības enerģētisko drošību un gāzes tirgus attīstību Centrālajā un Austrumeiropā un uz enerģētikas reformām Ukrainā".
Krievija vairākkārt ir informējusi, ka "Ziemeļu straumes 2" projekts ir ekonomisks un tēze par "kaitējumu Eiropas enerģētiskajai drošībai" neiztur nekādu kritiku — tieši otrādi, gāzes transportēšanas maršrutu diversifikācija samazinās tranzīta riskus un palielinās tās patērētāju gāzes piegāžu drošību. Turklāt "Ziemeļu straumes 2" maršruts līdz Vācijai ir gandrīz par diviem tūkstošiem kilometriem īsāks, nekā cauri Ukrainai, kas samazina tā piegādes cenu.
"Gazprom" paskaidroja, ka mēģinājumi izplatīt Trešo ES enerģētisko paketi uz jūras gāzes vadu "Ziemeļu straume 2" ir noteikts ar politiskiem mērķiem, tostarp, Ukrainas.
