Politika

Pabriks: mēs nevēlamies ASV kodolraķešu izvietošanu savā valstī

Latvijas aizsardzības ministrs, kurš nesen ieņēmis šo amatu, pastāstīja, ko Latvijā domā par INF sabrukumu, kā arī komentēja iespējamo jaunu kodolraķešu izvietošanu Eiropā.

RĪGA, 16. februāris – Sputnik. Lēmuma neizvietot Eiropā jaunas sauszemes bāzējuma kodolraķetes nav, pagaidām vienkārši nav plānu to darīt, taču viss var mainīties, paziņoja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks intervijā radio "Eho Moskvi". Taču viņš uzsvēra, ka Latvija nevēlētos raķešu izvietošanu tās teritorijā.

NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs pirms tikšanās ar NATO dalībvalstu aizsardzības ministriem Briselē paziņoja, ka alianse negrasās izvietot Eiropā jaunas sauszemes bāzējuma kodolraķetes atbildes kārtā uz Vidēja un mazāka darbības rādiusa raķešu likvidēšanas līguma izgāšanos.. taču Latvijas aizsardzības ministrs paziņoja, ka Stoltenberga sacīto nedaudz pārprata.

"Tāda lēmuma nav. Tas, ko Stoltenbergs pateica – daži žurnālisti to nesaprata – viņš pateica, ka nav tādu plānu. Tātad situācija vienmēr var izmainīties," pateica Pabriks.

Pēc viņa sacītā, Latvijai un citām Baltijas valstīm esošajā situācijā nav nepieciešamības jaunu raķešu izvietošanā.

"Mēs nevēlamies to. Tas, ko mēs vēlētos redzēt – lai, teiksim tā, rietumvalstis, tostarp ASV, no vienas puses, un Krievija – no otras, pēc iespējas ātrāk sēstos pie pārrunu galda un uzsāktu darbu pie jauniem līgumiem," pateica Pabriks.

Temata turpinājumā žurnālists pavaicāja Pabrikam par to, vai Latvija vēlētos izvietot savā teritorijā amerikāņu PAR sistēmas, kamēr Krievija un ASV nevar vienoties par jaunu vidēja un mazāka darbības rādiusa raķešu likvidēšanas līgumu. Latvijas aizsardzības ministra uzmanība koncentrējās tieši uz amerikāņu sistēmas PAR, jo Maskavā uzskata, ka šajās palaišanas iekārtās var tikt uzstādītas spārnotas raķetes ar kodolgalviņām. Uz to Pabriks atbildēja, ka Latvija nevēlētos tādas iekārtas savā valstī, no kurām var palaist raķetes ne vien savas gaisa telpas aizsardzībai, bet arī kodolraķetes.

Президент США Дональд Трамп на церемонии официальной встречи канцлером Германии Ангелой Меркель - Sputnik Latvija
Viedoklis
ASV vēstnieks pieprasa no Vācijas naudu. Daudz naudas

"Nē, pirmkārt, mums nav tādu plānu, mēs to nevēlamies un tāda pie mums nebūs. Taču, ja mēs runājam par Patriot, protam, tādas raķetes šobrīd, piemēram, dažas baterijas Turcijā no NATO stāv pret Sīriju. Un man ir jāsaka, ka būtu ļoti muļķīgi, principā, tālākā periodā skatīties, lai Baltijas valstīm nebūtu iespējas aizsargāt savas debesis," pateica Pabriks.

Pēc viņa sacītā, PRA ir nepieciešama katrai valstij.

"Es šeit nerunāju – amerikāņu pretraķešu aizsardzība. Mums ir pašiem savi plāni. Jā, mēs vēlamies aizsargāt savas debesis, tāpat kā Krievija to vēlas. Tas ir normāli," pateica Pabriks.

Kopumā, pēc viņa sacītā, Baltijā vēlētos, lai viņu "attiecības ar Krieviju būtu ļoti labas".

"Jo, ja mēs, valstis ar robežu ar Krieviju, kad attiecības ir labas, tad mēs arī varam daudz ko iegūt priekš sevis. Vai nu tā ir tirdzniecība, vai tūrisms, vai kaut kas cits," pateica Pabriks.

Флаг НАТО - Sputnik Latvija
ASV armijas bāze varētu parādīties arī Čehijā

Līgums par vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm, kuru 1987. gadā parakstīja ASV un PSRS, paredz sauszemes bāzējuma raķešu likvidāciju, kuru darbības rādiuss sastāda no 500 līdz 5500 kilometru. Krievija vairākkārt paziņoja, ka stingri ievēro savas līguma saistības. Pēc Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova sacītā, ASV apsūdzības saistībā ar to, ka Maskava pārkāpj INF, ir nepamatotas, raķete 9M729, kura izraisa Vašingtonas aizdomas, tika izmēģināta uz atbilstību līgumā atļautajam darbības rādiusam.

Krievijas ĀM vadītāja vietnieks Sergejs Rjabkovs norādīja, ka Vašingtona nesniedza nekādus pierādījumus tam, ka raķetes darbības rādiuss pārkāpj līgumu. Tāpat Amerika atteicās piedalīties brīfingā, kur sabiedrībai tik demonstrēta šī raķete, un pieprasīja to iznīcināt. Šo pasākumu Vašingtona uzskatīja par galveno un nepieciešamo līguma saglabāšanai. Janvārī aizritējušās INF apspriešanas Pekinā Krievijas ĀM un ASV Valsts departamenta pārstāvju starpā beidzās bez rezultātiem.

Карта Европы - Sputnik Latvija
Viedoklis
Kā līguma INF laušana ietekmēs Baltijas valstis

Tai pat laikā Krievijas ir diezgan nopietnas pretenzijas pret pašiem amerikāņiem saistībā ar INF nosacījumu ievērošanu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins minēja piemēra kārtā Rumānijā izvietotās sauszemes bāzējuma sistēmas Aegis, kurām drīzumā jāparādās arī Polijas teritorijā. "Tas ir tiešs INF līguma pārkāpums, jo šīs iekārtas… tiek izmantotas jūrā šāda tipa raķešu palaišanai. Tagad, pārkāpjot līgumu, tās parādījušās uz teritorijas, uz sauszemes," uzsvēra Putins.

ASV prezidents Donalds Tramps 1. februārī paziņoja, ka 2. februārī Vašingtona uzsāk izstāšanās procedūru no INF līguma. Valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja, ka "ja Krievija neatgriezīsies pie pilnas un pārbaudāmas līguma ievērošanas sešu mēnešu periodā", līgums tiks lauzts. Krievijas prezidents Vladimirs Putins 2. februārī paziņoja, ka Krievija aptur līgumu par maza un vidēja darbības attāluma raķešu likvidāciju – tā ir simetriska atbilde ASV rīcībai, kuras iepriekš informēja par atkāpšanos no līguma. Valsts vadītājs atzīmēja, ka Krievijai nevajag un tā neiesaistīsies Maskavai dārgajā ieroču sacīkstēs. Savukārt Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs norādīja, ka Krievija, bez šaubām, reaģēs ar militāri-tehniskiem līdzekļiem uz tiem draudiem, kuri tiek radīti ASV izstāšanās rezultātā no INF līguma.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала