RĪGA, 8. februāris – Sputnik. Pēc Latvijas vēstnieka Krievijā Māra Riekstiņa sacītā, Vidēja un maza darbības rādiusa raķešu līguma (INF) laušana starp ASV un Krieviju nenes nekādus specifiskus draudus Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, vēsta Rus.lsm.lv.
Riekstiņš paskaidroja, ka šādu līgumu filozofija paredz katras valsts tiesības uz atbildes triecienu, ja tai uzbrūk. Un raķetes, par kurām iet runa, lido ļoti ātri.
"Lai saprastu, vai raķete ir palaista tavā virzienā, jeb tā ir datora vai radara kļūda, atliek ļoti maz laika. Un tas var novest pie kodola konflikta ar neprognozējamiem rezultātiem," brīdina vēstnieks.
Tāpat viņš atzīmēja, ka ASV, kaut arī paziņoja par iziešanu no INF, faktiski pagaidām to nav izdarījušas, jo vēl ir jāizpilda dažas formalitātes.
Raķešu Baltijas valstīs nebūs
Iepriekš KF ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs paziņoja, ka Krievija izdarīs visu, lai amerikāņu raķetes neparādās Baltijā gadījumā, ja ASV neatgriezeniski izstāsies no Vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidācijas līguma.
Viņš uzsvēra, ka visi, kas Krievijā ir saistīti ar ārpolitikas darbu, aizsardzības nozari un drošības nodrošināšanu, strādās pie tā, lai "nepieļautu šādas situācijas rašanos, kura nozīmēs sabrukumu visam tam, ko desmitgadu garumā veidoja Eiropas drošības jēdziena būtību".
Iziešana no INF līguma
Līgums par vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm, kuru 1987. gadā parakstīja ASV un PSRS, paredz sauszemes bāzējuma raķešu likvidāciju, kuru darbības rādiuss sastāda no 500 līdz 5500 kilometru.
Krievija vairākkārt paziņoja, ka stingri ievēro savas līguma saistības. Taču ASV nolēma, ka tas tā nav. Pēc kā ASV prezidents Donalds Tramps 1. februārī paziņoja, ka 2. februārī Vašingtona uzsāk izstāšanās procedūru no INF līguma. Un tad jau, atbildes kārtā uz amerikāņu paziņojumu, Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievija atbildēs ASV lēmumam izstāties no INF ar to pašu un arī aptur dalību līgumā.
Taču Putins atzīmēja, ka Krievijai nevajag un tā neiesaistīsies Maskavai dārgās ieroču sacīkstēs. Savukārt Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs norādīja, ka Krievija, bez šaubām, reaģēs ar militāri-tehniskiem līdzekļiem uz tiem draudiem, kuri tiek radīti ASV izstāšanās rezultātā no INF līguma.
Tai pat laikā Krievijas ir diezgan nopietnas pretenzijas pret pašiem amerikāņiem saistībā ar INF nosacījumu ievērošanu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins minēja piemēra kārtā Rumānijā izvietotās sauszemes bāzējuma sistēmas Aegis, kurām drīzumā jāparādās arī Polijas teritorijā. Krievijas līderis nosauca Aegis izvietošanu par tiešu INF līguma pārkāpumu.
Jāatzīmē, ka ASV valsts sekretāra vietniece Andrea Tompsone jau pastāstījusi, ka raķešu izvietošanas jautājumu Eiropā, ko līdz šim aizliedza INF līgums, Pentagons lems pēc konsultācijām ar Eiropas partneriem.
