RĪGA, 8. februāris – Sputnik. Krievija izdarīs visu, lai amerikāņu raķetes neparādās Baltijā gadījumā, ja ASV neatgriezeniski izstāsies no Vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidācijas līguma (INF), paziņoja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs, vēsta RIA Novosti.
"Es izdarīšu visu, lai tas nenotiek," pateica ĀM vadītāja vietnieks preses konferencē Starptautiskajā informācijas aģentūrā "Rossija segodņa" 7. februārī, atbildot uz žurnālistu jautājumu par to, ko pasāks Krievija gadījumā, ja amerika’’nu raķetes tiks izvietotas Baltijā, tostarp Igaunijā.
Rjabkovs pauda pārliecību tajā, ka visi, kas Krievijā ir saistīti ar ārpolitikas darbu, aizsardzības nozari un drošības nodrošināšanu, strādās pie tā, lai "nepieļautu šādas situācijas rašanos, kura nozīmēs sabrukumu visam tam, ko desmitgadu garumā veidoja Eiropas drošības jēdziena būtību".
Iepriekš ASV valsts sekretāra vietnieks Andrea Tompsone paziņoja, ka raķešu izvietošanas jautājumu Eiropā, ko līdz šim aizliedza INF līgums, Pentagons lems pēc konsultācijām ar Eiropas partneriem.
Savukārt Rjabkovs paziņoja, ka Krievija cītīgi seko līdzi signāliem no Vašingtonas, Briseles, NATO galvenā štāba un citām NATO galvaspilsētām attiecībā uz nolūku neesamību rosināt situācijas attīstību pie jaunās paaudzes vidēja darbības rādiusa kodolieroču izvietošanas Eiropā.
Līgums par vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm, kuru 1987. gadā parakstīja ASV un PSRS, paredz sauszemes bāzējuma raķešu likvidāciju, kuru darbības rādiuss sastāda no 500 līdz 5500 kilometru. Krievija vairākkārt paziņoja, ka stingri ievēro savas līguma saistības. Pēc Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova sacītā, ASV apsūdzības saistībā ar to, ka Maskava pārkāpj INF, ir nepamatotas, raķete 9M729, kura izraisa Vašingtonas aizdomas, tika izmēģināta uz atbilstību līgumā atļautajam darbības rādiusam.
Krievijas ĀM vadītāja vietnieks Sergejs Rjabkovs norādīja, ka Vašingtona nesniedza nekādus pierādījumus tam, ka raķetes darbības rādiuss pārkāpj līgumu. Tāpat Amerika atteicās piedalīties brīfingā, kur sabiedrībai tik demonstrēta šī raķete, un pieprasīja to iznīcināt. Šo pasākumu Vašingtona uzskatīja par galveno un nepieciešamo līguma saglabāšanai. Janvārī aizritējušās INF apspriešanas Pekinā Krievijas ĀM un ASV Valsts departamenta pārstāvju starpā beidzās bez rezultātiem.
Tai pat laikā Krievijas ir diezgan nopietnas pretenzijas pret pašiem amerikāņiem saistībā ar INF nosacījumu ievērošanu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins minēja piemēra kārtā Rumānijā izvietotās sauszemes bāzējuma sistēmas Aegis, kurām drīzumā jāparādās arī Polijas teritorijā. "Tas ir tiešs INF līguma pārkāpums, jo šīs iekārtas… tiek izmantotas jūrā šāda tipa raķešu palaišanai. Tagad, pārkāpjot līgumu, tās parādījušās uz teritorijas, uz sauszemes," uzsvēra Putins.
ASV prezidents Donalds Tramps 1. februārī paziņoja, ka 2. februārī Vašingtona uzsāk izstāšanās procedūru no INF līguma. Valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja, ka "ja Krievija neatgriezīsies pie pilnas un pārbaudāmas līguma ievērošanas sešu mēnešu periodā", līgums tiks lauzts. Krievijas prezidents Vladimirs Putins 2. februārī paziņoja, ka Krievija aptur līgumu par maza un vidēja darbības attāluma raķešu likvidāciju – tā ir simetriska atbilde ASV rīcībai, kuras iepriekš informēja par atkāpšanos no līguma. Valsts vadītājs atzīmēja, ka Krievijai nevajag un tā neiesaistīsies Maskavai dārgajā ieroču sacīkstēs. Savukārt Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs norādīja, ka Krievija, bez šaubām, reaģēs ar militāri-tehniskiem līdzekļiem uz tiem draudiem, kuri tiek radīti ASV izstāšanās rezultātā no INF līguma.
