RĪGA, 7. februāris – Sputnik, Andrejs Solopenko. Kariņa valdības apstiprināšanas balsojums sašķēlis KPV LV: par spīti frakcijas lēmumam pieci deputāti neatbalstīja Ministru Kabinetu, kas noveda pie partijas parādīšanās, kura atrodas vienlaikus gan valdošajā koalīcijā, gan opozīcijā.
Labāk vairāk, nekā mazāk
Interesanti, ka ar četriem no pieciem iekšējiem opozicionāriem pagaidām nekas nav noticis. Viņi ir pilntiesīgi frakcijas locekļi, un tikai no partijas izslēgtais Aldis Gobzems kļuvis par neatkarīgu deputātu.
Latvijas Universitātes profesors, politologs Juris Rozenvalds uzskata, ka šādā stāvoklī KPV LV var pastāvēt ilgi. Pēc viņa sacītā, frakcija pastāvīgi uzsver, ka viņiem ir liela demokrātija, un tas nozīmē, ka nevar izslēgt, ka katrā jautājumā viņu deputāti centīsies vienoties. Ja pie kopsaucēja nonākt neizdosies, tad visi frakcijas locekļi balsos tā, kā uzskata par vajadzīgu.
Patiešām, ja koalīcijas partijas deputātu daļas balsojums pret valdības apstiprināšanu ir nebijis notikums Latvijas politikā, tad vienlaikus frakcijas atrašanās gan pozīcijā, gan opozīcijā priekš Latvijas nav nekas unikāls. Pietiek atcerēties iepriekšējo 12. Saeimu, kad tādā statusā atradās frakcija "Vienotība", kurā strādāja tādi no partijas izslēgtie vai izstājušies deputāti kā Veiko Spolītis vai Dzintars Zaķis.
Vienubrīd veseli pieci deputāti atradās "Vienotības" frakcijā, kaut gan atradās konkurējošās partijas "Kustība Par!" sastāvā. Tāpat šie deputāti balsoja par spīti frakcijas lēmumam, piemēram, neatbalstīja likumu par veselības nozares finansēšanu un atbalstīja piedāvājumu par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu jaundzimušajiem bērniem. Dažkārt pat skanēja prasības piešķirt šai grupai īpašu statusu un ietekmi frakcijā, un pat pārdēvēt "Vienotību" Apvienotajā frakcijā. Tiesa, šis piedāvājums neizgāja cauri, un vecais frakcijas nosaukums saglabājās.
Tāpēc, ja KPV LV frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs nezinās, ko viņam darīt ar esošo brīvdomātāju grupu, viņš var pakonsultēties ar kolēģiem no tagadējās "Jaunās Vienotības" – tur kā reiz ir parlamentārieši, kuri atceras iepriekšējā sasaukuma frakcijas darbu.
Jo Zakatistovs ļoti labi saprot, ka izslēgt deputātus no frakcijas ir ļoti neizdevīgi, jo tā stipri zaudēs gan materiālajā ziņā, gan, kas ir vēl svarīgāk, ietekmes ziņā.
Tāpēc, jo vairāk frakcijā būs cilvēkus, jo labāk, neskatoties uz viņu iekšējām attiecībām, un līdz ar to, ar šiem deputātiem- šķēlējiem nāksies kaut kā sadzīvot.
Izdevīgā dualitāte
Šāda KPV LV duālā pozīcija ir izdevīga partijai vēl kādā nozīmē – spēlē sabiedrības priekšā. Būt valdībā nozīmē tostarp arī balsošanu par daudziem nepopulāriem lēmumiem, jo valdošās koalīcijas locekļiem jāievēro koalīcijas vienošanās. Tiesa, rodas situācija, ka premjerministram Kariņam tomēr nevajadzētu vienmēr rēķināties ar KPV LV atbalstu, jo šī partija jau ir parādījusi, ka var solidarizēties arī ar opozīciju.
Piemēram, KPV LV atbalstīja "Saskaņas" piedāvājumu par jau bijušā ekonomikas ministra Arvila Ašeradena atstādināšanu no amata.
Savukārt pret valdību balsojušais nekļuvušais par ekonomikas ministru, deputāts no KPV LV Didzis Šmits norādīja savā Facebook lapā, ka dažiem politiķiem, kuri ir atbildīgi par obligātā iepirkuma komponenti, pēc Saeimas komisijas izmeklēšanas nāksies "žāvēt sausiņus". Līdz ar to viņš skaidri liek saprast, ka vieglu dzīvi Kariņa valdībai nenākas gaidīt.
Un kaut gan šobrīd Šmits atrodas "iekšējo opozicionāru" pieciniekā, nedrīkst izslēgt to, ka svarīga balsojuma brīdī viņam varētu piebiedroties arī tie viņa biedri, kuri esošo Ministru Kabinetu atbalstīja.
KPV LV frakcijas sašķelšanās un disciplīnas trūkums tajā liks premjerministram pastāvīgi pievērst tai uzmanību un uzdoties ar jautājumu, cik tās deputātu varētu atbalstīt vienus vai otrus grozījumus vai reformas. Un ja šobrīd lielākā daļa KPV LV locekļu pauduši atbalstu valdībai, bet daži no viņiem pat ieguvuši ministru amatus, tas vēl nenozīmē, ka tā tas būs vienmēr. Skaidru ideoloģisku pozīciju šiem deputātiem nav, tāpēc viņi var arī kardināli mainīt savus uzskatus.
Pietiek atcerēties, par kādu nesalaužamu opozicionāru sevi demonstrēja KPV LV līderis Artuss Kaimiņš. Bet šobrīd viņš mierīgi sadzīvo vienā koalīcijā ar tiem, kurus vakar atmaskoja Saeimas tribīnē.
Kā norādīja Juris Rozenvalds: "Šajā sakarā ir interesanti vērot Artusu Kaimiņu, kurš no 12. Saeimas enfant terrible kļuvis par tādu valstiski ļoti atbildīgu politiķi, kas pēdējā laikā nemitīgi atkārto, ka politiķiem ir pienākumi pret sabiedrību un valsti. Šajā nozīmē interesanti vērot viņā notikušajās pārmaiņās, jo iepriekšējā Saeimā viņš uzvedās pavisam citādi."
No opozīcijas pozīcijā
Tik tiešām, nesenajās debatēs Kaimiņš atzīmējās ar savu glaimīgo runu attiecībā uz jauno Ministru Kabinetu. Kaimiņš "nodziedāja slavas dziesmas" arī jaunajam premjeram, norādot, ka Kariņš ir vienīgais, kurš spēj izvilkt valsti no izveidojušās situācijas, citādi Latviju sagaida nopietni draudi.
"Mums uz pleciem ir ļoti smaga soma, un mēs jums palīdzēsim to nest," pateica Kaimiņš, kaut gan vēl īsi pirms vēlēšanām viņš asi kritizēja to pašu Kariņu.
Ko te var sacīt, iespējams, Kaimiņš ir mainījies un apzinājies, ka viņam nebija taisnība. Taču visticamāk, ka viņš nav mainījies, mainījusies vien viņa retorika, un top skaidrs, ka tas ir saistīts ar to, ka viņam, kā arī viņa kolēģim Atim Zakatistovam, negribas nonākt cietumā. Jo vasarā pret viņiem abiem tika uzsākts kriminālprocess, kas saistīts ar nelikumīgu KPV LV partijas finansējumu, starpniecību šādā finansējumā un finansējuma izspiešanu, kurš joprojām turpinās.
Interesanti, ka debatēs Aldis Gobzems paziņoja, ka Kaimiņš piedāvāja nelikumīgi saņemt priekš partijas 100 tūkstošus eiro, savukārt vienīgais, ko pēc vēlēšanām viņš darījis, – "skraidīja no kabineta uz kabineta ar Saeimas reglamenta grozījumiem, kuri atceltu viņa izdošanu, ja Saeima saņemtu šādu prasību".
Tāpēc nevar izslēgt, ka Kaimiņš patiešām ir vainīgs, un viņa aprēķins ir vienkāršs – atbalstīt valdību, kuras locekļi no Jaunās konservatīvās partijas ir apņēmības pilni atcelt KNAB priekšnieku Jēkabu Straumi ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru no viņu amatiem.
Acīmredzot, Kaimiņam lika saprast, ka, ja KPV LV atbalstīs Jauno konservatīvo partiju, tad cilvēki, kuri nāks uz atbrīvotajiem amatiem, viņu neaiztiks, kamēr citā situācijas scenārijā iespējami visādi varianti. Līdz ar to viņam paliek tikai divi varianti: pilnībā atbalstīt valdošo koalīciju, cerot uz savu problēmu atrisinājumu, vai ievērot neatkarīgu kursu un cīnīties par savu godīgo vārdu tiesā.
Spriežot pēc visa, Kaimiņš savu izvēli ir izdarījis. Taču rodas jautājums, vai viņš arī turpmāk spēs noturēt savus deputātus, kuri varētu arī izbeigt klausīties viņā.
