RĪGA, 3. februāris – Sputnik. Ģedimina kalns Viļņā ir izpētīts labāk nekā Ignalinas AES, paziņoja Lietuvas Ģedimina kalna ģeoloģisko pētījumu nacionālā muzeja ģeoloģijas zinātņu doktors Vitauts Račkauskis intervijā LRT, vēsta Sputnik Lietuva.
Ģeologs pastāstīja, ka kalns intensīvi pētīts dažādos laika periodos. Pētījumu gaitā veikti urbumi, kuri patlaban palielina kalna sabrukuma risku.
"Mēs vienmēr apspriežam, vai Ģedimina kalnā veikti pietiekami ģeoloģiskie pētījumi. Gribu uzvērt, ka laikā no 1955. līdz 2017. gadam kalns "sadurstīts" un izpētīts vairāk nekā Ignalinas AES," - pastāstīja Račkauskis.
Ģeologs apgalvoja, ka Ģedimina kalna iecirknī, tā nogāzēs un piekalnēs ir 1089 urbumi. Pie tam 470 urbumu apraksti nav atrasti. Izmantot iespējams 628 urbumus, bet praktisku informāciju ģeologiem un inženieriem nodrošina 200-300 urbumi.
Eksperts konstatēja, ka Ģedimina kalnā veikto pētījumu skaits liecina: kalns ir "caurumains kā siers".
Atsaucoties uz kolēģiem, ģeoloģijas zinātņu doktors apstiprināja, ka jebkādi jauni urbumi kalnā būtu lieki – tie var ievajadzēties tikai ārkārtas gadījumos.
Zinātnieki uzskata, ka noslīdeņi kalnā pārsvarā rodas gruntsūdeņu ietekmē. Ģeologi zināja, ka kalna austrumu pusē ir avots, un 2018. gadā konstatēja vēl vienu iepriekš nezināmu avotu rietumu nogāzē.
No 2017. gada speciālisti mēģināja aplēst, kāds ūdens apjoms izplūst no avotiem Ģedimina kalnā. Izrādījās, ka ar laiku ūdens daudzums samazinās, taču tas nenozīmē, ka tāda tendence saglabāsies.
Račkauskis paskaidroja, ka gruntsūdeņiem līdzās stājas vēl viena problēma. Pēc lietus un sniega ūdens pārpalikums uzkrājas zemes "kabatā" un izsūcas uz kalnu nogāzēm, bet, tekot lejā, izskalot augsni, - tā veidojas noslīdeņi.
"Jānodrošina efektīva ūdens novade no Ģedimina kalna. Tas ir galvenais uzdevums. Celtnieki bieži vien cīnās ar sekām, taču jācīnās ar iemesliem. Ja nebūs ūdens pārpalikuma, nebūs vājas grunts," – uzsvēra Račkauskis.
Ģeologs pastāstīja, ka kalna monitoringam izveidotas četras kontroles sistēmas, kas viena otru papildina. Pirmā – grunts detektori, kuri kontrolē tās kustību un ik stundu noraida datus, kā arī 52 augsnes detektori. Otrā – slīpuma detektori, kas izvietoti uz torņa akmens mūriem.
Trešā novērošanas sistēma – ēku nosēšanās. Tajā saņemtie dati liecina, ka problemātiskās vietas ir Augšpils dienvidaustrumu stūris, kur laikā no 1995. gada fiksētā nosēšanās sasniegusi gandrīz septiņus centimetrus. Ceturtā sistēma – ģipša atzīmes, kas demonstrē, vai parādās jaunas plaisas.
Račkauskis atzīmēja, ka ģeologu pienākums ir vērīgi kontrolēt visas četras sistēmas, lai palīdzētu Ģedimina kalnam "izdzīvot".
