RĪGA, 30. janvāris – Sputnik. Nākamnedēļ mediķus un pacientus sagaida svarīgas izmaiņas: daudzās Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, sāks darboties zāļu verifikācijas sistēma.
No vienas puses, ir labi, ka tagad varēs pārliecināties, ka zāles nav viltotas. Taču jaunais reglaments nozīmē papildus slodzi farmaceitiem. Turklāt trauksmi ceļ Latvijas slimnīcas – jaunā sistēma nebūt nav gatava un var paralizēt darbu, raksta Skaties.lv.
Līdz 9. februārim, kad spēkā stāsies vispārējās Eiropas zāļu drošības prasības, atlicis mazliet vairāk, nekā nedēļa.
Reglaments paredz, ka ražotājiem būs jāmarķē katrs zāļu iepakojums ar unikālu kodu, kurš ļaus novērst viltotu zāļu nokļūšanu iedzīvotāju rokās.
Datubāze nav gatava
Informācija par visām drošajām zālēm tiks apkopota vienotā Eiropas reģistrā. Aptiekām un slimnīcām būs jāskenē iepakojumi pirms to nodošanas pacientiem. Lielākā Latvijas slimnīca – Austrumu slimnīca – ceļ trauksmi: nepieciešamais aprīkojums ir iepirkts, taču ar pieslēgšanos Eiropas datubāzei rodas problēmas.
"Jebkuru paciņu ņemot, skenējot, un ir nesakritība. Ko darīt? Tā paciņa būtu jānoliek nost, tātad kaut kas ar to nav kārtībā. Nu ja šajā datubāzē nav attiecīgie kodi iekšā, ja viņi nav pareizi, vai nav tehnoloģiski pielāgoti, tad jebkuru paciņu ņemot, es saviem pacientiem tālāk neko nevaru piegādāt. Tātad tā ir paralīze uz noliktavu.
To mēs atļauties, protams, nevaram. Mums var būt kaut kāds kļūdas procents, ko mēs pieļaujam, bet uz lielo masu, kas mums ikdienā ienāk atļauties dīkstāvi, to mēs nevaram," uzsvēra Austrumu slimnīcas IT un medicīnas iekārtu direktore Ilze Āboliņa.
Gadījumā, ja problēmas ar datubāzes kvalitāti saglabāsies, Austrumu slimnīca piedāvās valdībai atlikt reglamenta stāšanos spēkā, skaidrojot to ar to, ka zāļu ražotāji vēl nav ievadījuši nepieciešamos kodus vienotajā sistēmā, līdz ar ko tie neatspoguļojas sistēmā noskenējot iepakojumu. Taču panikai nav iemesla.
"Tām zālēm, kas ir saražotas līdz 9. februārim, tās var droši pārdot līdz derīguma termiņa beigām jeb kamēr beidzas uzkrājumi. Līdz ar to tas periods, kamēr tirgū parādīsies jaunas zāles, kas saražotas pēc 9. februāra, ir trīs līdz seši mēneši, tātad reāli ātrāk par maiju mums tādas zāles nebūs tirgū," norāda Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas valdes priekšsēdētāja Inese Erdmane.
Aptiekām grūti klājas
Zāļu pārbaudes sistēmu jāuzstāda arī visām aptiekām, un tā ir jauna programmas nodrošinājuma, skeneru iegāde. Atsevišķiem tirgotājiem šīs izmaksas var radīt problēmas.
"Mazajām aptiekām ir grūti jebkuros apstākļos, iedzīvotāju vairāk nepaliek. Jebkuras jaunas prasības nozīmē arī zināmus izdevumus, ar ko nākas rēķināties.
Vieglāk nepaliek, jebkāda jauna iniciatīva uzliek zināmu daļu atbildības, bet nav pamata bažām, ka tagad masveidā slēgsies ciet aptiekas," uzskata Aptieku īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lībķens.
Ražotāji tērē miljonus
Sistēmas ieviešana prasa ievērojamus ieguldījumus arī no zāļu ražotāju puses. Jāpārkārto ražošanas cehi, jāiepērk aprīkojums un jāpielāgo zāļu iepakojumi.
Lai izpildītu Eiropas prasības, lielākās Latvijas farmaceitiskās kompānijas ir spiestas tērēt ievērojamas summas. Olainfarm kopējās investīcijas jauno prasību izpildīšanai sastādīja ap četriem miljoniem eiro, Grindex iztērēja ap sešiem miljoniem.
Netiek izslēgts, ka šo izdevumu dēļ paaugstināsies arī zāļu cenas, taču Veselības ministrija uzskata, ka tam nav jānotiek.
"Eiropas Komisija prognozēja, ka (ražošanas) piecenojumi būs ļoti minimāli, faktiski tādi, kam zāļu gala cenu nevajadzētu ietekmēt. Aprēķināts, mazāk kā eiro cents uz iepakojumu," skaidro Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško.
Pārbaudīs recepšu zāles, kā arī bezrecepšu omeprazolu, kura viltošana iepriekš tika konstatēta.
