RĪGA, 22. janvāris – Sputnik. Latvijas tranzīta koridora ārējie riski un iekšējo faktoru izraisītie trūkumi var novest pie nulles 2018. gadā izveidojušos prognozi pārvadājumu izaugsmei, uzskata Baltijas asociācijas – Tranzīts un loģistika (BATL) valdes loceklis Ivars Landmanis, vēsta BNN.
Landmanis kritizē uzņēmumu "Latvijas Dzelzceļš" par nepietiekami efektīvu procesu, tēriņu un investīciju projektu organizēšanu.
"Mēs jau daudzkārt esam pauduši sašutumu par procesu neefektivitāti, kuru rezultātā pieaug izmaksas, kas tiek segtas uz nozares un klientu rēķina, nevis uz paša koncerna. Tā rezultātā Latvija zaudē konkurencē reģionā ar citām valstīm un lai to amortizētu, savus ienākumus spiesti samazināt tiešie kravu piesaistītāji, stividori ostās, nereti strādājot uz zaudējuma robežas," norādīja Landmanis.
Pēc viņa sacītā, šobrīd par Satiksmes ministrijas prioritāti jākļūst tranzīta koridora izdevumu samazināšana, kā rezultātā Latvijai kļūs vieglāk konkurēt ar kaimiņvalstīm, it sevišķi jauno kravu veidu piesaistīšanas jautājumos. Landmanis uzsvēra, ka bez tā Latvijas tranzīta nozares uzņēmumiem būšot grūti uzlabot sadarbību ar esošajiem un izveidot to ar jauniem partneriem.
BATL jau vairākkārt vērsusi Latvijas varasiestāžu uzmanību uz kravu apkalpošanas izmaksu pieaugumu un dārgo dzelzceļa elektrifikācijas projektu Latvijā. Pēc pārvadātāju domām, ar esošo kravu apgrozījumu projektam nebūs investīciju lietderīguma, taču tas būtiski ietekmēs dzelzceļa pārvadājumu tarifus. Un, kā rezultātā, novedīs pie Latvijas kā tranzītvalsts pievilcības pazemināšanās un sekojošas kravu plūsmas samazināšanās.
Pēc asociācijas domām, Latvijai nebūtu jāveic tik vērienīgs elektrifikācijas projekts – tā ir nevelkama nasta.
"Un nedz Satiksmes ministrija, nedz "Latvijas Dzelzceļš", nedz premjers nesniedz atbildi uz jautājumu, vai milzīgais ieguldījums neradīs negatīvu ietekmi uz jau bez tā pārāk augstiem dzelzceļu pārvadājumu tarifiem, kuri šobrīd ir visaugstākie Eiropā. Turpmāk cenu paaugstināšanās nozīmēs Latvijas tranzīta nozares beigu sākumu," uzskata BATL.
Latvijas tranzīta sektors pazaudēja ievērojamu daļu kravu Krievijas nolūku dēļ attīstīt savu dzelzceļu un ostu infrastruktūru Baltijas jūras piekrastē, kā arī palielināt Ļeņingradas apgabal dzelzceļu caurlaidspēju. Saskaņā ar organizācijas "Baltijas asociācija – transports un loģistika" datiem, četru gadu laikā dzelzceļu pārvadājumi samazinājušies par 23%, Latvijas ostu apgrozījums – par 16%, savukārt tautsaimniecība pazaudējusi vismaz 132 miljonus eiro.
Pēc ekspertu domām, situācija Latvijas tranzīta sektorā var kļūt vēl sliktāka, kad Krievijā tiks pabeigta specializēto termināļu celtniecība.
Tā, piemēram, Ļeņingradas apgabala, Kingisepas rajonā, Ust-Lugas jūras ostā tuvākajā laikā parādīsies trīs jauni termināļi – labības, pārtikas produktu, kā arī ģenerālkravu un beramo kravu pārstrādei. Jauno ostas objektu uzņemšanas spēja pārsniegs 1100 vagonus diennaktī, jeb 20-25 miljonus tonnu kravu gadā.
Turklāt Krievijas sākusi būvēt Kolas līča rietumkrastā ogļu pārkraušanas kompleksu "Lavna". Ostu infrastruktūras attīstīšana Murmanskā, saskaņā ar ekspertu vērtējumiem, ļaus palielināt ogļu eksporta apjomus, novirzīt kravu plūsmu no Baltijas ostām (ogles ir kravu pārvadājumu pamats Latvijas lielākajā Rīgas Brīvostā, kā arī Ventspils ostā 2017. gadā) un paaugstināt ogļu tranzītu no Kazahstānas, kuras iespējas ir ierobežo specializēto jaudu deficīts.
