RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Mazās valstis ir pamatoti noraizējušās par ASV prezidenta Donalda Trampa viedokli par NATO, atzīmēja ārpolitikas pētnieks Andris Sprūds, vēsta Skaties.lv.
Iepriekš jau vēstīts, ka, saskaņā ar izdevuma New York Times rīcībā esošo informaciju, Tramps privātās sarunās vairākkārt atgriezies pie jautājuma par izstāšanos no alianses.
A.Sprūds atgādināja, ka Trampa attieksme pret ASV dalību NATO bija zināma jau sen, tā saistīta ar finansiālo slogu, kas gulstas uz Savienoto Valstu pleciem.
"Par izstāšanos… Tas nebūtu tik vienkārši. Bez Trampa kā prezidenta ir arī politiskā elite Kongresā, un tur nav nav jautājumu, ka nevajadzētu būt NATO. Par to Kongresā ir konsensus gan starp republikāņiem, gan starp demokrātiem," – norādīja Sprūds.
Pēc politologa domām, izstāšanās no NATO ir tikai viens no jautājumiem. Svarīgi ir arī saprast, cik lielā mērā citas valstis var paļauties uz ASV kā sabiedroto, kamēr Tramps ieņem prezidenta posteni.
"Ja mēs esam ne tikai kā karavīrs, bet arī kā kopiena, kas rāda, ka "D dienā" vai "X stundā" esam gatavi kopīgi rīkoties, tad patlaban, protams, arvien vairāk rodas jautājumi, kāda būtu Donalda Trampa rīcība," – apgalvoja Sprūds.
ASV prezidents regulāri kritizē Eiropas līderus par to, ka netiek piešķirti paredzētie aizsardzības izdevumi 2% apmērā no IKP. Līdz 2018. gada beigām mazāk nekā puse alianses locekļu sasniegusi šo slieksni. Jāpiebilst, ka 2018. gada vasarā Tramps pieprasīja no sabiedrotajiem palielināt militāros izdevumus jau līdz 4% IKP.
2018. gada novembrī Baltijas valstu aizsardzības ministri parakstīja kopēju komunikē, kurā pauda apņemšanos turpināt militāro izdevumu palielināšanu NATO budžeta palielināšanu kritiski uztver Krievija. KF pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško (patlaban ieņem ārlietu ministra vietnieka posteni – red.) iepriekš vēstīja: ja visas NATO valstis izpildīs kritēriju par līdzekļu piešķiršanu 2% IKP apmērā, Eiropas kopējie izdevumi sasniegs aptuveni 400 miljardus, un šie kolosālie līdzekļi var tikt atvēlēti cīņai ar tā saucamo lielo pretinieku – terorismu.
A.Gruško uzsvēra, ka visa Ziemeļatlantijas alianses aktivitāte austrumu flangā pievērsta placdarma radīšanai, kas paredzēts spēku projicēšanai Krievijas virzienā.
