RĪGA, 27. janvāris – Sputnik. Kamēr Norvēģija tirgojas ar ES, Latvijas kuģis tiks aizturēts, raksta The Independent Barents Observer. Latvijas zvejas kuģis Senators tika arestēts pagājušonedēļ Špicbergenas ūdeņos par sniega krabju zveju Norvēģijas teritorijā.
Latvijas Ārlietu ministrija nosūtīja Norvēģijas vēstniecībai notu ar lūgumu atbrīvot zvejas kuģi un nelikt šķēršļus zvejai, kas rit saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem.
Zemkopības ministrija dara visu iespējamo, lai risinātu lietu virzību saistībā ar Norvēģijā arestēto Latvijas zvejas kuģi, aģentūrai LETA sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
"Tiklīdz uzzinājām par problēmu, aizsūtīju vēstuli Eiropas Savienības Vides, jūrniecības un zvejniecības komisāram Karmenam Vellam par Latvijas zvejas tiesībām reģionā un lūgumu nekavējoties risināt nepatīkamo situāciju. Savukārt pirmdien Eiropas Zivsaimniecības ģenerāldirektorātā ministrijas pārstāvji tikās ar augsta līmeņa ierēdņiem sarunās par šo jautājumu, tur piedalījās arī Latvijas vēstnieks Briselē Juris Štālmeistars," – sacīja Dūklavs.
"Tā ka gribu uzsvērt, ka mēs Briselē visu laiku aktualizējam šo lietu," – piebilda ministrs.
Nevienu pašu krabi
Vienlaikus Briselē vērsusies arī Norvēģija. Norvēģijas zvejniecības un krasta administrācijas ministrs Pērs Sandbergs arī ticies ar eirokomisāru Vellu un vienojies par pārrunām, taču jau iepriekš apsolījis žurnālistiem, ka neatdošot nevienu krabi.
Mediji uzskata, ka pārrunām, iespējams, ir divi iemesli. Pirmkārt, konfliktu sniega krabju jautājumā iespējams uzskatīt par pārbaudi: vai iespējams izdarīt spiedienu uz Norvēģiju Špicbergejas šelfa jautājumā, jo valstī valda uzskats, ka 1920. gadā pieņemtais Špicbergenais traktāts dāvā Norvēģijai suverenitāti pār arhipelāga kontinentālo šelfu. ES, Krievija un Lielbritānija tam nepiekrīt.
Jāpiebilst, ka pērnā gada aprīlī Latvija pievienojās traktātam ar mērķi turpināt sniega krabju zveju. Februārī Eiropas komisija informēja, ka jautājums par sniega krabju zveju ir jāsaskaņo ar Krieviju, taču Zemkopības ministrija izvēlējās citu ceļu.
Norvēģiju var interesēt ne tikai tiesības uz Špicbergenu, bet arī zivju kvotas, kuru dēļ izcēlušies strīdi nacionālo valdību, ES un zinātnieku starpā. Norvēģija nav ES dalībvalsts, taču slēgusi līgumus par zvejniecību Ziemeļjūrā un Atlantijas okeānā.
