RĪGA, 16. janvāris — Sputnik. Kopš 2010. gada, kad darbu sāka programma, kas paredz uzturēšanās atļaujas saņemšanu apmaiņā pret investīcijām, Latvijas budžets saņēmis vairāk nekā 5 miljardus eiro, taču tagad uzturēšanās atļauju pieteikumu skaits ir minimāls, Latvijas Radio ēterā pastāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze.
"Aktivitāte ir ļoti minimāla, pieteikumu ir mazāk nekā simts. Programmā vairs nav jaunu spēku. Programma bija efektīva krīzes laikā, ļaujot mazināt ārvalstu kapitāla cikliskās svārstības. Tagad, kad Latvijā uzlabojusies ekonomiskā situācija, Imigrācijas likumā noteikumi un nosacījumi ir kļuvuši stingrāki. Ārvalstnieki vairs tik ļoti necenšas iegūt termiņuzturēšanās atļaujas un savas investīcijas uzrauga, braukājot ar vīzām," - teica Roze.
Viņa atzīmēja, ka arī starp šiem dažiem desmitiem, kuri vēlētos saņemt uzturēšanās atļauju apmaiņā pret investīcijām, ievērojams skaits pieteikumu noraidīts. Iemesli ir dažādi – pretendents nav izpildījis likumā paredzētās prasības par uzturēšanos Latvijā, nav nomaksājis nodokļus, ka arī ar drošības aspektiem saistītu iemeslu dēļ.
No 2010. līdz 2017. gadam Latvija izsniedza vairāk nekā 17 tūkstošus termiņuzturēšānās atļauju apmaiņā pret investīcijām gandrīz 1,5 miljarda eiro apmērā. Vairāk nekā 90% pieteikumu iesniedza bijušo PSRS republiku iedzīvotāji, pārsvarā – no Krievijas. Pretendentus galvenokārt interesē nekustamais īpašums Rīgā un Jūrmalā.
Latvijas valdība konsekventi ierobežoja uzturēšanās atļauju izsniegšanas noteikumus kopš 2014. gada, kad investīciju slieksnis tika palielināts no 150 līdz 250 tūkstošiem eiro.
Vēlāk programma tika pakāpeniski ierobežota, it īpaši pēc Nacionālās apvienības iniciatīvas, kura jaunajos investoros saskata rusifikācijas draudus.
Par fināla akordu kļuva 2017. gada novembrī pieņemtie Imigrācijas likuma grozījumi, kuri paredzēja maksājumu par uzturēšanās atļaujas pagarināšanu visiem nākamajiem investoriem, arī tiem, kuri ieguldījuši naudu nekustamajos īpašumos, uzņēmumos vai banku obligācijās. Likums paredzēja maksājumu 5 tūkstošu eiro apmērā par katru ģimenes locekli reizi piecos gados.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļas vadītāja Ilze Briede paziņoja, ka uzturēšanās atļauju piešķiršanas programmu apmaiņā pret investīcijām var uzskatīt par slēgtu, jo pieprasījumu skaits ir sarucis divdesmit reizes. Briede atzīmēja, ka nav ieteicams ik gadus ieviest grozījumus uzturēšanās atļaujas piešķiršanas noteikumos.
