RĪGA, 8. janvāris — Sputnik. Jaungada notikumi franču valodā runājošajās Āfrikas valstīs kļuva par savdabīgu atbildi Francijas prezidenta Emanuela Makrona Jaungada apsveikumam, kurā politiķis pauda nodomu tuvināties Āfrikai multilaterālisma interesēs, portālā Sputnik Igaunija vēsta Aleksejs Toms.
Francijas prezidents, kurš šogad vada grupu G7, uzskata, ka daudzpusējas pieejas princips ir svarīgākais, lai pārvarētu "aiz globalizācijas ietvariem palikušo" nevienlīdzību attiecībās ar Āfrikas valstīm.
Janvāra pirmajās dienās Burkinafaso ziemeļu reģionos, kur aktivizējušies musulmaņu ekstrēmisti, sadursmēs gājuši bojā aptuveni piecdesmit cilvēki, vēsta ANO ziņu dienests. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs nosodīja vardarbības uzliesmojumu un aicināja puses mierīgi noregulēt konfliktu. Taču eksperti uzskata, ka diezin vai kaujiniekus no Āfrikas ziemeļiem, kuri, domājams, pārņem kara "stafeti" no sagrautās ISIS (Krievijā un vairākās citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija – red.), ietekmēs aicinājumi saglabāt mieru. Virkne speciālistu uzskata, ka daļa izdzīvojušo "kalifāta" kareivju no Irākas un Sīrijas pārvākušies uz islāmisko Sahelu.
Cita notikumu versija liecina, ka uzbrukumi vērsti pret vietējām fulas tautas klaiņotāju-lopkopju islāmiskajām kopienām, taču nav noskaidrots, kādi ekstrēmisti tām uzbrukuši. Tiesa, tie notikuši netālu no robežas ar Mali, kur atrodas franču mierneši, tāpēc, iespējams, starpetniskā un starpkonfesiju vardarbības eskalācija saistīta ar musulmaņu ekstrēmistu aktivitāti. Burkinafaso valdība izsludinājusi ārkārtas stāvokli vairākos ziemeļu reģionos.
Notikumi Burkinafaso piesaistījuši rietumvalstu uzmanību, jo ziņu aģentūras vēstīja, ka reģionā pazuduši divi ceļotāji – francūziete Edīte Blaja un viņas biedrs, itālis Luka Tačeto. Kanādas Ārlietu ministrija uzskata, ka nezināmas personas viņus nolaupījušas decembra vidū. Pēdējās ziņas no viņiem saņemtas 15. decembrī no Diulaso pilsētas.
Militārs pučs ar naftu un urānu bagātajā Gabonā
Toties domājamais militārais apvērsums Gabonā, par ko ziņoja arī aģentūra Bloomberg, publiku īpaši neieinteresēja, lai arī satraukumam ir iemesls, jo šī valsts iestājusies organizācijā OPEC, tātad tās panākumi un problēmas ietekmē (lai arī nelielā mērā) naftas cenas visā pasaulē.
Skopā informācija par situāciju 7. janvāra rītā Gabonas galvaspilsētā Libervilā satur ziņas par apšaudēm un helikopteru pārvietošanos, kā arī to, ka speciālo uzdevumu vienības karavīri ieņēmuši valsts radio, lai paziņotu par saviem mērķiem un apvērsuma iemesliem.
Puča organizatoru mērķi klausītājiem nebija īpaši saprotami, taču leitnants Ondo Obiangs Kelijs nolasīja puča organizatoru paziņojumu. Viņi cenšas panākt kaut kādas "restaurācijas padomes" dibināšanu. Virsnieks paziņoja, ka jaunie oficieri ir vīlušies par valsts prezidenta Alija Bongo uzrunu Jaunajā gadā. Atgādināsim, ka politiķis jau divus mēnešus ārstējas Marokā pēc sirdslēkmes, kas notika viņa vizītes laikā Saūda Arābijā OPEC valstu tikšanās ietvaros.
Nav saprotams, kas tieši prezidenta uzrunā nav paticis "jaunajiem virsniekiem". Satraukumu rada fakts, ka pašreizējais valsts prezidents Alijs Bongo pieņēmis posteni no sava tēva El Hadža Omāra Bongo Ondimba, kurš vadīja valsti no 1967. līdz pat 2009. gadam. Tāpat kā tēvs, Alijs Bongo pieņēma islāmu, lai arī Gabonā musulmaņi veido tikai desmito daļu iedzīvotāju. Nesen kādreizējā Francijas kolonijā nebija vērojama nekāda spriedze starp kristiešiem un musulmaņiem.
Raizes rada arī tas, ka Gabonā ir ne tikai nelielas naftas rezerves. Tā ieņem piekto vietu pasaulē urāna rezervju ziņā un piegādā to tikai Francijai militārām un civilām vajadzībām, tātad Parīze ir ieinteresēta saglabāt stabilitāti Gabonā. Neapšaubāmi, Parīzei šajā valstī izveidoti resursi stratēģiskās izejvielas avota drošībai.
