RĪGA, 19. marts — Sputnik. Dienvidāfrikas Republikā izcēlies skandāls — parlaments ierosina fermeriem piederošās zemes ekspropriāciju. Pie tam ne politiķi, ne mediji neslēpj, ka runa ir par baltajiem fermeriem — Eiropas izcelsmes zemes īpašniekiem, vēsta Vladimirs Ardajevs portālā RIA Novosti.
Ja tamlīdzīga kampaņa patiešām sāksies, ekonomiski attīstītākā valsts Āfrikā varētu atkārtot savas kaimiņienes Zimbabves likteni, kurā tamlīdzīgas reformas rezultātā sākās smaga krīze.
Pienācis "taisnīguma laiks"
Dienvidāfrikas Republikas parlamenta deputāti nobalsojuši par likumprojekta sagatavošanu, kas paredz baltajiem fermeriem piederošo zemesgabalu ekspropriāciju bez kompensācijas izmaksas. Šāda likuma pieņemšanai nepieciešami grozījumi valsts konstitūcijā.
Valsts melnādainajiem iedzīvotājiem — aptuveni 79% DĀR iedzīvotāju — pieder tikai 1,2% lauksaimnieciski apstrādājamas zemes un mazāk nekā 7% zemesgabalu apdzīvotajās vietās. Kopš aparteīda beigām 1994. gadā baltie fermeri viņiem nodevuši tikai 8% zemes.
"Pierunu laiks beidzies, pienācis taisnīguma laiks," — parlamentā paziņoja vairākuma — partijas "Āfrikas nacionālais kongress" (ANK) līderis Džūliuss Malema. Viņš uzsvēra, ka runa nav par atriebību baltajiem iedzīvotājiem, bet gan par melno pilsoņu cieņas saglabāšanu.
"Mēs netiecamies apspiest baltos, mēs vienkārši vēlamies labot vēsturisko netaisnību," — žurnālistiem teica valsts lauku rajonu un zemes reformas lietu ministra vietnieks Msebisi Skvatča.
"Džūliuss Malema un viņa piekritēji izplata melus, apgalvojot, ka baltie viņiem atņēmuši zemi. Lielākā daļa melnādaino DĀR ir tādi paši "okupanti" kā baltie: viņi ieradušies no citiem Āfrikas reģioniem, kā baltie — no Eiropas. Un pašreizējās varas politika ir tikai parasts melnais rasisms," — uzskata Kallijs Krils, AfriForum ģenerāldirektors. AfriForum ir nevalstiska nekomerciāla organizācija, kas aizstāv baltādaino minoritātes tiesības DĀR.
Viņš uzsvēra, ka vienīgie valsts pamatiedzīvotāji ir koisani — Dienvidāfrikas tautu grupa, kuru vidū ir bušmeņi un hotentoti. Gan viņu, gan visu pārējo republikas pilsoņu tiesības ir pilnīgi vienlīdzīgas neatkarīgi no ādas krāsas. Turklāt DĀR pastāv likumīga zemes restitūcijas procedūra, ko var izmantot cilvēki, ja var pierādīt, ka savu zemi zaudējuši nelikumīgi.
Būs kā Zimbabvē
Valsts prezidents Sirils Ramafosa paziņojis, ka balto fermeru padzīšanas rezultātā pieaugs lauksaimniecības produkcijas ražošanas apjomi valstī. Kallijs Krils ir pārliecināts par pretējo — DĀR, kur agrosektors ir svarīgākā ekonomikas daļa, zemes ekspropriācija novedīs pie smagas ekonomiskās krīzes, kuras rezultātā cietīs visi iedzīvotāji, arī jaunie zemes īpašnieki. Viņa viedoklim piekrīt arī advokāte Anna Granova.
"Valstī pastāv zemes nodošanas programma, kas paredz arī valsts atbalstu. Taču visas fermeru saimniecības, kurās mainījies īpašnieks, ir nonīkušas. Pašlaik piedāvātajā likumprojektā par valsts palīdzību nekas nav teikts. Tātad — atņemt, un nav nozīmes, ko iesākt tālāk," — viņa skaidro.
Granova un Krils atsaucās uz kaimiņu — Zimbabves pieredzi. 2000. gadā ekonomiskās situācijas pasliktināšanās apstākļos valsts parlaments pieņēma konstitūcijas grozījumus par zemes konfiskāciju baltajiem fermeriem bez atlīdzības. Zeme pārgāja valsts īpašumā, melnādainie pilsoņi varēja to nomāt uz laiku līdz 99 gadiem, balto kolonistu pēcteči — ne vairāk kā uz pieciem. Dažu mēnešu laikā fermeru saimniecību skaits saruka 15 reizes, agrārā ražošana samazinājās, un 2008. gadā katastrofiski pieauga inflācija — par 231 miljonu procentu. Valsts nokļuva Rietumu sankciju varā, zaudēja ārvalstu investīcijas un starptautisko finanšu organizāciju atbalstu.
