RĪGA, 30. decembris – Sputnik. Ēka Merķeļa ielā 4, kur vairāk nekā gadsimtu atradās Rīgas cirks, celta tālajā 1888. gadā pēc slavenā latviešu arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa projekta. Tā paša gada 29. decembrī tur notika pirmā cirka izrāde.
Diemžēl pēdējo programmu vēsturiskajā ēkā sienās skatītāji apmeklēja pirms diviem gadiem. 2016. gada februārī tika pieņemts beidzamais lēmums slēgt cirku izklaides pasākumu rīkošanai fasādes stāvokļa dēļ – tā apdraudēja dzīvības. Iespējams, netālā nākotnē cirks atgriezīsies dzimtajās mājās, taču tas būs citāds – jauns, kā mūsdienās pieņemts teikt.
Jaunais cirka žanrs sāka attīstīties XX gs. 70. gados Francijā. Mūsdienu cirks no tradicionālā atšķiras – tajā nav redzami dzīvnieki. Šīs pārmaiņas cirka dzīvē vecināja arī Latvijas Saeimas pērnā gada maijā pieņemtais "Dzīvnieku aizsardzības likums". Turpmāk Rīgas cirkā nebūs nekādu savvaļas, tostarp nebrīvē dzimušu dzīvnieku.
Tieši ar to arī tiek skaidrota iepriekšējās cirka direktores Lolitas Lipinskas aiziešana, viņa vienkārši nevarēja iztēloties, kā viņas darbs var dzīvot bez dzīvniekiem. Tiesa, jaunajai vadībai Ināras Kehres personā uzdevums padarīt cirku mūsdienīgu neliekas bezcerīgs. Pamazām Rīgas cirks sāk gatavot jaunas programmas, cenšoties parādīt tās uz visdažādākajām skatuvēm. Tieši pirms Kongresu nama jubilejas notika jaunā izrāde "Fauna", kurā cirka mākslinieki iejūtas dažādu dzīvnieku lomās.
Tā šobrīd cenšas izķepuroties Rīgas cirks. Latvijas Kultūras ministrija uzskata par svarīgu turpināt attīstīt valstī cirka mākslu simbiozē ar mūziku, dejām un citām skatuves mākslas formām.
Jaunā attīstības koncepcija
Viens no jaunās kustības piemēriem ir neatkarīgā teātra grupa KVADRIFRONS. Pieci jaunieši rīko priekšnesumus, kuros iekļauti teātra, mūzikas, tēlotājmākslas un kino elementi. Kā teikts grupas mājaslapā, viņi "veido mākslas telpu, kurā visdažādākie cilvēki var justies piederīgi un uzrunāti".
Savas programmas KVADRIFRONS rada telpās, kur līdz šim atradušies staļļi un ziloņu krātiņš. Iepriekš šīs Rīgas cirka telpas nebija skatītājiem pieejamas, toties tagad – lūdzu, skatieties šādu performanci. Viss atbilst jaunajai attīstības koncepcijai. Tiesa, tai gan pagaidām nav nekā kopīga ar klasisko cirku.
Kas attiecas uz vēsturiskās ēkas nākotni Merķeļa ielā 4 – tai ir nepieciešama renovācija. Cirka fasāde šobrīd ir iekonservēta. Daudz ko plānots izdarīt iekštelpās, taču, neviens nemāk pateikt, kad tas notiks.
Mākslinieki joprojām strādā, tikai dažādās vietās, darbojas arī vietējā Cirka skola. Vārdu sakot, dzīve turpinās, tiesa, tagad jau nedaudz citā veidolā un jaunā rakursā. Laikam griežos.
Rīgas cirka vēsture
Rīgas cirka dibinātājs un pirmais direktors bija ebreju izcelsmes uzņēmējs Alberts Salamonskis. Sākumā telpa bija paredzēta 1700 cilvēkiem (vēlāk pēc rekonstrukcijas – mazliet vairāk par tūkstoti). Salamonskim piederēja arī līdzīgi izklaides uzņēmumi Berlīnē un Maskavā. Jāsaka, Maskavas cirks (Cvetnoi bulvārī) tika atvērts 1880. gadā un noturējās vairāk nekā gadsimtu, līdz 1985. gadā to nojauca un uzbūvēja šeit agrākajai būvei ārēji līdzīgu ēku.
Alberts Salamonskis nomira jau 1913. gadā, taču teju līdz 1940. gadam Rīgas cirks saglabāja savu nosaukumu - Salamonska cirks. Tā arēnā uzstājās daudzi diži mākslinieki, dažiem tur aizsākās krāšņs dzīves ceļš. Rīgā 1988. gadā debitēja viens no šodien pazīstamākajiem dresētājiem Edgards Zapašnijs. Arī baltā klauna Rolanda slava, kurš Rīgas cirkā uzstājās jau pirmās republikas laikos, pēc tam skanēja visā Padomju Savienībā.
