Šprotu aizvietotājs: kā zinātnieki Latvijā cīnījās ar brētliņu maltās gaļas krāsu

© Photo Латвийский сельскохозяйственный университет / Maris Kiselov Инновационная продукция Piejūra из килечного фарша
Инновационная продукция Piejūra из килечного фарша - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Latvijas pētnieki cer, ka desas un pelmeņi no brētliņu maltās gaļas, kurai tiks pievienotas garšvielas un soja, palīdzēs zivju nozarei tikt galā ar Krievijas tirgus pazaudēšanu.

RĪGA, 27. decembris – Sputnik. Restrukturizētās brētliņu masas – brētliņu maltās gaļas – izejvielas ir ļoti vienkāršas, jautājums ir tikai to proporcijās, pastāstīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātnieki LNT intervijā.

Kā jau stāstīja Sputnik Latvija, pārtikas tehnoloģiju fakultātes pētnieki izstrādājuši brētliņu maltās gaļas inovatīvo produktu sēriju, lai veicinātu zivju nozares attīstību.

Готовая к копчению килька - Sputnik Latvija
Viedoklis
Šprotes – ķīmisks un bioloģisks ierocis

"Galvenā izejviela jebkurā gadījumā ir zivs. Tiek pievienota sāls, krāsas uzlabošanai pārtikas piedeva, tad ciete, garšvielas, arī lai nedaudz gaišāku masu padarītu, un sojas tekstorāts," - paskaidroja zinātņu doktore Ilze Grāmatiņa.

Ideja nav jauna – jau kādu laiku Latvijā tiek importēta līdzīga masa, ko ražo no Baltijas jūras zivīm.

Taču Latvijas zinātnieku izstrādājums ir ievērojami lētāks – apmēram uz pusi. Tas nodrošina pievienoto vērtību vietējiem Baltijas jūras lētajiem resursiem, kuri bez pārstrādes šobrīd nonāk eksportā miltu ražošanai.

Jaunā tehnoloģija nodrošina ražošanu praktiski bez atkritumiem. Zivis tiek samaltas viendabīgā masā kopā ar galvām un kauliem.

"Tie lielākie izaicinājumi, kas mums vispār, šo visu darot, ir bijis, pirmām kārtām, tā ir krāsa, otrām kārtām, tas ir struktūra, jo brētliņām, reņģēm ir attiecīgi šī ūdens saistīšanas spēja, ko mēs esam intensīvi daudz strādājuši, darbojušies, lai mēs varam panākt šo optimālo situāciju, kurā mēs spējam šo masas struktūru izveido tādu, lai viņa būtu cilvēkam patīkama un garšīga," - pastāstīja Universitātes zinātniskās komandas vadītāja Sandra Muižniece-Brasava.

Pētnieki izstrādājuši 21 produktu no brētliņu masas. Tie ir ne vien dažādas desas un pastētes ar olīvām un krabju nūjiņām, bet arī makaroni un pelmeņi.

Projektu finansēja no Eiropas fondu līdzekļiem, un tagad tas ir brīvi pieejams ražotājiem. Iespējams, šie produkti drīzumā nonāks veikalu plauktos – visu dokumentāciju 500 lappusēs jau pieprasījuši trīs uzņēmumi.

© Photo Латвийский сельскохозяйственный университетPiejūra makaroni un pelmeņi ar brētliņu malto gaļu
Šprotu aizvietotājs: kā zinātnieki Latvijā cīnījās ar brētliņu maltās gaļas krāsu - Sputnik Latvija
Piejūra makaroni un pelmeņi ar brētliņu malto gaļu

Saskaņā ar Lauksaimniecības ministrijas datiem, šogad Baltijas jūrā jau ir izķerti 37 tūkstoši tonnu brētliņu. Latvija ir izsmēlusi praktiski visu savu kvotu. Brētliņas tiek pārstrādātas konservos, piemēram, šprotēs eļļā vai tomātu sulā, no tām izgatavo zivju miltus un dzīvnieku barību.

Ziņu lente
0