RĪGA, 27. decembris – Sputnik. Kārtējā krievu skolu aizstāvības akcija Rīgā notiks 12. janvārī. Izņemot izglītības jautājumu, organizatori vēlas pievērst uzmanību arī citām problēmām Latvijā – sākot no produktu un pakalpojumu sadārdzināšanās līdz sociālajai nevienlīdzībai, pastāstīja Sputnik Latvija intervijā Latvijas Krievu savienības partijas līdzpriekšsēdētājs, eirodeputāts Miroslavs Mitrofanovs.
Pēc Mitrofanova sacītā, protesta akcijas rīkošanas diena – 12. janvāris – nav nejauša izvēle. Latvijas vēsturē ir vairākas 13. janvāra dienas, kad notika masveida protesta akcijas. Ar 1905. gada 13. janvāra politisko sadursmi sākās revolūcija. Rīgā pat ir piemineklis strādniekiem, kuri sarīkoja demonstrāciju; padomju laikos šis datums bija viens no revolūcijas kustības pagrieziena punktiem. Pirms desmit gadiem, pasaules krīzes laikā, 13. janvārī Rīgā notika mītiņš Doma laukumā, kur tika prasīts sociālais taisnīgums. Diemžēl, abās akcijās bija cietušie, 2008. gada mītiņš pārauga masveida nekārtībās, tādēļ jaunajai akcijai nolemts izvēlēties 12., nevis 13. janvāri, pastāstīja Mitrofanovs.
Viņš uzsvēra, ka, izņemot skolu izglītības tematus, mītiņa laikā organizatori cer pievērst uzmanību plašākam jautājumu lokam, kas saistīti ar sociālo taisnīgumu, ekonomiku, preču un pakalpojumu cenu kāpumu.
Izglītības reforma
Latvijas Saeima 2018. gada 22. martā galīgajā trešajā lasījumā pieņēma Izglītības likuma grozījumus, kuri paredz no 2019./2020. mācību gada uzsākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā nacionālo mazākumtautību vidusskolas posmā. Valsts prezidents Raimonds Vējonis parakstīja likumu 2. aprīlī.
Skolu pāreja pie mācībām latviešu valodā noritēs pakāpeniski. 2019./20. m.g. 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7. klasēs, 2020.21.m.g. — 7. un 8. klasēs, bet 2021./22.m.g. valsts valodā pilnībā mācīsies visā pamatskolas noslēdzošajā posmā. Vidusskolā 2020./21.m.g. pilnībā valsts valodā mācīsies 10. un 11. klašu skolēni, bet gadu vēlāk — visu klašu skolēni.
Latvijā dzīvo nepilni divi miljoni cilvēku. Valstī ir viena oficiālā valoda — latviešu. Lai arī krievu valodā runā aptuveni 40% valsts iedzīvotāju, tai piešķirts svešvalodas statuss.
23. martā Latvijas Saeima apstiprināja, un 2. aprīlī prezidents Raimonds Vējonis parakstīja Izglītības likuma grozījumus, kuri paredz pāreju pie mācībām latviešu valodā. Mazākumtautību mācību iestāžu reformu plānots noslēgt 2021./22. mācību gadā. Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji reformu uztvēra ļoti negatīvi, pār valsti vēlās protestu vilnis. Krievija apsolīja darīt visu iespējamo, lai Latvijā tiktu ievērotas krievvalodīgo tiesības uz izglītību krievu valodā.
Pirmā 2019. gadā, taču ne pēdējā
Latvijas Krievu savienība turpinās rīkot protesta akcijas, 12. janvāra mītiņš būs 2019. gada pirmais, taču nebūt ne pēdējais.
"Mums bija grūti laiki pēc attiecīgas neveiksmes (Latvijas Saeimas – red.) vēlēšanās. Neskatoties uz to, mēs esam apņēmības pilni regulāri rīkot protestu akcijas, vēl jo vairāk tāpēc, ka mūs iedvesmo tā protestu kustība, kura šobrīd attīstās ES valstīs. Mēs nosodām vardarbības un agresijas izpausmi neseno protestu laikā Francijā, taču ir jāatzīst, ka "dzelteno vestu" kustība panākusi ļoti daudz no Francijas varasiestādēm, un tas ir labs piemērs cilvēkiem visās Eiropas valstīs, kā ir jācīnās par savām interesēm," - pateica Mitrofanovs.
Viņš piebilda, ka, lai gan pret daļu iepriekšējo gadu protestu akciju dalībnieku tika uzsākta izmeklēšana, tas neattur Latvijas Krievu savienību no jaunu mītiņu rīkošanas.
"Mums vienkārši nav citas izejas – vai nu mēs cīnīsimies un gūsim uzvaras, vai mūs vienkārši iznīcinās," - noslēdza Mitrofanovs.
