RĪGA, 26. decembris – Sputnik. Līdz 2028. gadam Latvija, Lietuva un Igaunija varētu iekļauties Baltkrievijas sastāvā, prognozēja žurnālists un rakstnieks, "Ekspress-gazeta" autors Vladimirs Kazakovs.
Autors atgādināja, ka Eiropas Savienības pieņemtais attīstības plāns septiņiem gadiem pēc 2020. gada iespējams tikai gadījumā, ja Baltijas valstis tiks pilnībā atslēgtas no dotācijām. Eiropa nevēlas turpmāk barot Latviju, Lietuvu un Igauniju, turklāt Brexit atņēmis ES vismaz 12 miljardus eiro.
Pašmāju rūpniecība, kas palikusi no PSRS laikiem, ir iznīdēta. Tranzīta plusi strauji kritušies – Krievija būvē apkārtceļus un jaunas ostas Baltijā. Iedzīvotāji mūk prom neredzētā tempā, protesta noskaņojums pieaug, atzīmēja autors un piedāvāja pavērot situāciju no Latvijas viedokļa, kurā vairāk nekā 20% valsts budžeta ir tiešas ES dotācijas.
"Te ir vesela programmu jūra: no laboratorijas telpu iekārtošanas studentu vajadzībām universitātēs līdz skolu un bērnudārzu siltināšanai, no jauna asfalta klāšanas līdz bezdarbnieku mobilitātes programmai ar mērķi atgriezt viņus darba tirgū. Finansējums tiek sniegts simtiem programmu, no desmitiem fondu un atbalsta instrumentu. Robežsargu apmācība, semināri presei, kontrabandas apkarošanai paredzētu iekārtu iepirkums, pārvaldes līdzekļu uzlabošana valsts sektorā, palīdzība uzņēmējiem pārejai pie zaļās enerģijas, dotācijas elektromobiļu iegādei, finansiālā palīdzība zemniekiem aramzemju rekultivācijai... Man vieglāk nosaukt nozares, kurās Eiropas Savienība mums nepalīdz," – autors citēja Eiropas Parlamenta deputātu Andreju Mamikinu.
Autors konstatēja, ka līdzīga aina vērojama arī citās Baltijas valstīs, un tas viss notiek pirms ES dotāciju iesaldēšanas. Liela daļa Baltijas iedzīvotāju ar nostalģiju atceras stabilitāti un komfortu PSRS laikos, šķiet autoram.
Pēc viņa domām, desmit gadu laikā varētu notikt Baltkrievijas "maigā ekspansija" Baltijā.
"Saskaņā ar vēsturisko analogu – Lietuvas Lielkņazisti, kuras pamatiedzīvotāji bija nevis lietuvieši, bet gan baltkrievi, tā saucās Lietuvas, Krievu un Žemaitijas lielkņaziste. Metīsim pie malas nianses, taču lietuviešu lielkņazi bija pareizticīgie, valsts valoda kņazistē bija krievu valoda. Tātad vēsturiskā pārmantojamība ir," – uzskata Kazakovs.
Arī A.Lukašenko jau sen sapņo par izeju pie jūras Baltkrievijai un jau tagad sper aktīvus soļus šajā virzienā.
"Mēs esam kārtīgi, apzinīgi cilvēki, viņi to zina. Ja viņi nāks mums pretim daudzos jautājumos, ko mēs viņiem piedāvāsim, tiem būs noteikts – un būtisks – efekts. Un kopā mēs varēsim nopelnīt. Pats galvenais mums ir tas, ka caur Latviju mēs varēsim nodrošināt sev izdevīgu netraucētu, normālu izeju pie jūras. Un šajā virzienā mums ir jāstrādā," – savu pārliecību pauda Baltkrievijas līderis septembrī.
Kazakovs pieļāva, ka desmit gadu perspektīvā tiks organizēts referendums par izstāšanos no Eiropas Savienības un pēc tam – par Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iekļaušanos Baltkrievijas sastāvā.
"Neviens neuzturēs Eiropas Savienības nomali, kas neko nedod, tikai apēd eiromiljardus. Laiks, kad baltieši tika izmantoti tarānam pret PSRS, iet garām. Baltijai nav nekādas stratēģiskās vērtības, tas ir katls starp Kaļiņingradas apgabalu, Krieviju un Baltkrieviju. Ja kaut kas atgadīsies, šī teritorija pazudīs vienā mirklī," – raksta autors.
Kazakovs uzskata, ka Baltijas valstu iedzīvotāji uz referenduma jautājumiem atbildēs apstiprinoši, un "vietējās valdības pēc paraduma dosies bēdāties uz Londonu un Vašingtonu, kā tas notika 1939. gadā".
Lukašenko saņems izeju uz jūru, par ko jau sen ir sapņojis, Baltija saņems lētu enerģētiku, atjaunos rūpniecību, tostarp arī pārstrādes nozari, taču pats galvenais – tā iegūs stabilitāti, norādīja autors. Savukārt morāles un garīguma aspektā geju parāžu uzspiešana, piespiedu LGBT, vardarbīgā atraušana no saknēm, iecietības uzspiešana pret izvirtībām, Āfrikas un Tuvo Austrumu nekontrolējamā migrācija tikai rada nepatiku pret Eiropas "vērtībām" vienkāršajos Baltijas valstu lauku iedzīvotājos.
"Nu, bet nākamajā posmā atjaunotā Baltkrievija līdz ar Baltiju tās sastāvā ar autonomijas tiesībām iekļausies jaunajā Krievijas valstī. Vai jums šķiet, ka tie ir murgi un fantastika?! Dzīve ir neprognozējama. Vai 1985. gadā kāds varēja iedomāties, ka Krievija (PSRS) jau pēc sešiem gadiem sabruks un valstīs atgriezīsies kapitālisms? Neviens. Taču tā notika. Kāpēc gan tagad situācija nevarētu ritēt pēc šī scenārija?!" – noslēgumā piezīmēja Kazakovs.
