RĪGA, 29. oktobris – Sputnik, Ludmila Pribiļska. Naftas pārstrādes vienošanās starp Krieviju un Baltkrieviju, kura stāsies spēkā 1. novembrī, atstās Baltijas valstis bez pēdējā ogļūdeņražu eksporta no Baltkrievijas, paziņoja pēc VII Baltijas naftas un gāzes tirdzniecība un transporta konferences "Gazpromtrans" Perspektīvās attīstības un plānošanas pārvaldes priekšnieks Andrejs Vaščenko.
Desmitajā oktobrī parakstītā vienošanās ievērojami ierobežo baltkrievu naftas produktu reeksporta shēmas. Līdz ar to, piegādēm no Baltkrievijas Baltijas valstīm un Ukrainai būtiski jāsamazinās. Baltkrievus eksportā aizstās reālie izejvielu īpašnieki – Krievijas kompānijas.
"Tādēļ loģistikas un piegāžu ziņā shēmas pārveidosies. Faktiski jaunā sistēma sāks darboties 2019. gadā. Pirmām kārtām, pateicoties Krievija muitai, kura ļoti ātri maina kodus, aizliedzot vai atļaujot eksporta apvedceļus. Formāli noskaņojums ir ļoti bargs, savukārt šodien Putins uzstājās un paziņoja, ka tiek ieviestas personiskās sankcijas pret Ukrainu. Šis projekts tika izveidots, lai Ukraina nesaņemtu prieks saviem karavīriem, bruņotajiem spēkiem mūsu degvielu. Lai pērk Polijā, Vācijā un maksā attiecīgu maksu. Tāpēc ierobežojumi būs jūtami," prognozē speciālists.
Atgādināsim, ka Krievijai un Baltkrievijai ir saskaņoti naftas produktu indikatīvās bilances un protokoli 2018. gada novembrim-decembrim un visam 2019. gadam. Indikatīvās bilances virknei naftas produktu ir ar nulli, piegādes turpināsies tikai tajās produktu kategorijās, kuras Baltkrievija neražo pati.
Šobrīd Krievijai un Baltkrievijai ir spēkā esoša starpvaldību vienošanās, kura ierobežo bez nodevas naftas piegādi no Krievijas Baltkrievijai, – 24 miljonus tonnu gadā. Minska atstāj savā budžetā nodevas, kuras iegūtas no tās pārstrādē iegūto naftas produktu eksporta. Turklāt, sākot no 2017. gada, Baltkrievija ieguva tiesības 6 miljonu tonnu Krievijas naftas reeksportam ar nodevu iemaksāšanu savā budžetā.
Taču ierobežojumu Krievijas naftas produktu piegādēm bez nodevām līdz oktobra vienošanās nebija. Līdz ar to, no Krievijas ievesto naftas produktu reeksporta gadījumā nodevas arī saņēma Baltkrievijas budžets, kamēr Krievijas budžets izjuta to trūkumu.
Krievija vispār aktīvi pārkārtojas no jēlnaftas eksporta uz gatavas naftas produkcijas eksportu, norādīja Vaščenko Sputnik Latvija ekskluzīvajā intervijā.
"Mūsu valsts ir izveidojusi pārlieki lielu transporta infrastruktūru. Mums pašlaik trubas ir divreiz lielākas, nekā izejvielu – gan gāzei, gan naftai, gan naftas produktiem. Un naftas produktu ražotājam eksporta variantu ir vesels lērums. Gribi uz Ķīnu, gribi uz Kazahstānu vai Uzbekistānu. Gribi pa Ziemeļu jūras ceļu uz Ķīnu. Variantu ir vesela jūra, un tie netiek regulēti. Nevar prezidents tagad pateikt: viss, tikai uz Latviju vedam, vai otrādi. To lemj paši uzņēmumi. Atsevišķos gadījumos valsts ievieš aizliedzošus transporta tarifus, kuri padara pārvadājumus noteiktā virzienā par nerentabliem, taču visiem operatoriem – gan Krievijas, gan ārzemju."
Jauna gāzes pārdošanas shēma
Intervijā Vaščenko piebilda arī Krievijas gāzes piegādes jautājumu Eiropai, šeit tranzīta valstīm, pirmām kārtā, runa ir par Ukrainu, arī mainās shēma.
"No 2019. gada iestājas jauna līgumu sezona, kurā eksporta gāzes piegādes punkts būs Krievija. Paņemat gāzi uz robežas – un tālāk procesa dalībnieki (ukraiņi, poļi, vācieši) paši lemj, kur viņiem labāk ņemt," paskaidroja eksperts.
"Gāzesvadi caur Ukrainu ir ļoti veci. Tos neviens nav remontējis, un 55 baru spiedienu uzturēt nav iespējams. Tāpēc, neraugoties uz visu vēlmi iesūknēt visu Eiropas patērētājiem nepieciešamo apjomu pa šo transporta sistēmu nevar. No 2019. gada Gazprom uzliek uz Eiropas pleciem gāzes piegādes ceļu uzturēšanu, tostarp, Ukrainas gāzes transporta sistēmu. Tā ir uzbūvēta sen, sūknēšanas tarifs cauri tai ir zems, jo tā sen ir "pašamortizējusies"."
"Gazprom pabeigs "Ziemeļu straumes 2" būvniecību, taču pirmo piecu gadu laikā, visticamāk, pastāvēs grūtības tā izmantošanā: likumdošanas ierobežojumi, aizliegumi. "Ziemeļu straume 1" strādā uz pilnu jaudu, jo pavasarī, kad Eiropai nepietika gāzes, ES pati pieņēma attiecīgus normatīvos aktus.
Vienīgais plus caurulei cauri Baltijas jūrai, ka tā ir jauna, un nekādas zādzības uz tās nebūs, un plecs ir īsāks. Savukārt caur Ukrainu ir tāls, smags un sarežģīts.
Tāpat Krievija būvēs dabasgāzes sašķidrināšanas rūpnīcu "Baltijskij SPG" pie Sanktpēterburgas, tā kā Baltijas jūrā tiks pārdota arī SDG. Būs iespēja iegūt arī bunkuru degvielu – sašķidrināto metānu priekš kuģiem. No "Novatek" Jamalā braukt ir daudz tuvāk, nekā no Amerikas. Tirgotāji vienkārši pirks to Jamalā, sadalīs un piegādās Eiropai.
Starp citu, Krievijā šobrīd parādās mazas metāna sašķidrināšanas rūpnīcas, kur to iespējams iegādāties stipri lētāk par biržas cenu. Sašķidrinātā metāna cena ir pielīdzināma parastajam gāzveida, un ved to nevis ar kuģiem, bet autocisternās."
