RĪGA, 18. decembris — Sputnik. ASV armijas bāzes "Trampa forts" iespējamā izveide nenostiprinās Polijas un visa Baltijas reģiona aizsardzību – Krievija būs spiesta atbildēt uz šo soli. Taču jebkāds bruņojuma skaita pieaugums rada nejauša militārā konflikta risku, uzskata Baltijas eksperti, vēsta НТВ.
Pēdējos gados Polija līdz ar Latviju, Igauniju un Lietuvu pēdējo gadu laikā pozicionē sevi kā valstis, kas, ņemot vērā kaimiņos esošo Krieviju, var kļūt par karadarbības teātri, sākoties konfliktam starp Austrumiem un Rietumiem. Baltijas valstis jau dislocējušas pie sevis NATO starptautiskos bataljonus un pieprasa no alianses militārās klātbūtnes paplašināšanu reģionā. Polija nesen piedāvāja ASV pastāvīgi dislocēt pie sevis amerikāņu tanku divīziju, uzņemoties izdevumus aptuveni 1,5-2 miljardu dolāru apmērā. Piedāvājums izvirzīts ārpus NATO, divpusējā kārtībā. Polijas prezidents Andžejs Duda pat ierosināja nosaukt minēto bāzi par "Trampa fortu".
Iepriekš Polijas aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks intervijā Polijas radio pavēstīja, ka jautājums par Trampa forta izveidi Polijā ir izlemts. "Trampa forts tiks būvēts. Tas ir neapšaubāmi," – apliecināja Blaščaks un piebilda – patlaban norit diskusija par formu, kādā tiks pastiprināta ASV militārā klātbūtne Polijā.
Polijas ideju izvietot ASV armijas bāzi savā teritorijā negatīvi vērtē Krievijā, tās politiķi brīdina: "Trampa forts" netālu no Krievijas robežām radīs tiešus draudus, un Maskava būs spiesta reaģēt. Federācijas padomes Aizsardzības un drošības komitejas loceklis Francis Klincēvičs norādīja, ka Krievija mainīs savu aizsardzības līdzekļu mērķus draudu lokalizācijai, ja Polijā tiks dislocēta ASV armijas bāze.
Jautājums par ASV karavīru dislokāciju Polijā tiek neviennozīmīgi vērtēts arī Baltijas militārpersonu un politologu aprindās. Piemēram, poļu vēsturnieks un politologs Tomašs Jankovskis paziņoja, ka tādiem plāniem ir vienīgi politiski iemesli.
"Visi ļoti labi saprot, ka "Trampa forts" ir projekts, kas nenostiprinās Polijas aizsardzību, pat ne potenciāli. Taču tam tas nav domāts. Tā ir pārdomāta provokācija pret Krievija. Taču jāsaprot, ka tāda bāzes dislocēšana iespaidos Krieviju un tā, protams, spers atbildes soļus," – paziņoja Jankovskis.
Arī Latvijas Aizsardzības ministrijas atvaļinātais virsnieks, militārais eksperts Einārs Graudiņš atzīmēja, ka jebkāda, it īpaši uzbrukuma bruņojuma skaita palielināšana "automātiski rada militāra konflikta nejauša sākuma draudus".
"Tā ir akadēmiskā zinātne. Viņi neaptver, ko nozīmē trieciens tikai ar vienu kodollādiņu, piemēram, pa Rīgas pilsētu," – piezīmēja eksperts.
Polijas valdība bieži nāk klajā ar paziņojumiem, kas apliecina politiķu bailes no Krievijas karavīriem, lai arī Maskava jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka nelolo agresīvus plānus nekur pasaulē un neplāno nekādus uzbrukumus. Komentējot Varšavas militāriskos plānus, Kremlis atzīmēja, ka ASV armijas bāzes dislokācija Polijā ir republikas suverēnās tiesības, taču šāds solis novedīs pie Maskavas atbildes darbībām.
Tāpat Krievijas valdības locekļi vairākkārt ir norādījuši, ka NATO militārās infrastruktūras pietuvošanās Krievijas robežām neveicina drošības nostiprināšanos un rada spriedzi abu pušu attiecībās.
