RĪGA, 18. decembris — Sputnik. "Kritiskas situācijas" starpkultūru saziņā ES valstīs pārsvarā rodas reliģisko un sociālo atšķirību dēļ, bet Latvijā priekšplānā izvirzās valodas problēmas. Par to liecina pētījums, ko desmit gadu garumā turpina sociolingviste Vineta Poriņa. Latvieši pastāvīgi sūdzas par diskomfortu, ko rada valsts valodas lietojums sarunās ar citu tautību pārstāvjiem, raksta Latvijas avīze.
Poriņa kopš 2004. gada aptaujā Latvijas iedzīvotājus Eiropas Komisijas finansētā starpkultūru komunikāciju pētījumā. Tas īstenots sadarbībā ar Getingenas universitāti. Gandrīz 14 gadu laikā aptaujāti simtiem Latvijas iedzīvotāju. Respondentu vidū pārsvarā ir pedagogi, skolu administrācija un augstskolu pirmo kursu studenti – latvieši un citu tautību pārstāvji. Anketās respondentiem bija jāapraksta viskritiskākais gadījums, kāds bijis saskarsmē ar citas tautības pārstāvi.
Līdzīgos pētījumos citās valstīs respondenti nereti apraksta situācijas, kas saistītas ar valodas lietojumu, taču citviet diskomfortu jūt tie, kuri neprot valsts valodu atbilstošā līmenī. Latvijā toties par valodas diskrimināciju sūdzas latvieši, stāsta Poriņa.
Pēc viņās teiktā, respondentu aprakstītās situācijas var nosacīti sadalīt četrās grupās: lingvistiskā diskriminācija darba tirgū, diskomforts, lietojot latviešu valodu dažādās situācijās, latviešu pielāgošanās valodiskajai situācijai, bet ceturtā – lingvistiskās uzvedības maiņa (kad latvieši aizstāv savas tiesības runāt latviski).
Viena un tā pati situācija var atbilst vairākām grupām, atzīmēja pētniece un kā piemēru pastāstīja par kādu latvieti, kas strādā kolektīvā, kur visi ar viņu runā krieviski.
"Latvietis cieš, tomēr pakļaujas situācijai, samierinās un neizrāda savu diskomfortu. Te ir gan diskriminējošā situācija darba tirgū, gan pielāgošanās," – teikts rakstā.
Poriņa piezīmēja, ka lingvistiskās diskriminācijas pazīmes visbiežāk vērojamas veselības aprūpē. Topošajiem ārstiem neprasa krievu valodas zināšanas, taču eksāmenā var uzdot krievvalodīgā pacienta izmeklēšanu bez tulka. Ja interns slikti pārvalda krievu valodu un nesaprot pacienta teikto, viņš var saņemt sliktāku vērtējumu.
Latvieši anketās bieži stāsta par grūtībām saziņā ar slimnīcu personālu. Piemēram, kādas otrās klases skolnieces tēvs pastāstījis, ka Daugavpils slimnīcā viņa meita kaunināta, jo neprotot runāt krieviski. Viņa bijusi spiesta zvanīt mātei un lūgt tulkot teikto krievu valodā, lai sarunātos ar mediķiem, kuri ne īpaši labi runājuši latviski.
Respondenti sūdzējušies arī par gadījumiem veikalos, ja pārdevēji neprot runāt krieviski.
"Krievu tūristi gadījumos, kad pārdevējs nemāk krieviski, sazinās ar žestiem vai cenšas runāt angliski. Savukārt vietējie krievvalodīgie iedzīvotāji mēdzot pat kliegt, ja viņus nesaprot," – stāsta V. Poriņa.
Spriežot pēc anketām citur apkalpojošajā sfērā situācija ir līdzīga – par darbiniekiem, kuri neprot krievu valodu, pat sūdzas darba devējam, klāsta pētniece. Pozitīvas izmaiņas ir tās, ka pēdējos gados darba devēji tādos gadījumos savu darbinieku biežāk aizstāv.
"Manuprāt, latvieši joprojām pārāk maz nosprauž lingvistiskās robežas," – saka V. Poriņa. Anketās cilvēki bieži stāsta, ka sarunā ar cittautiešiem pāriet uz krievu valodu, pat ja cittautietis sākumā runājis latviski. Viņa piebilda, ka daudzi anketās aprakstītie gadījumi liecina par Valodas likuma pārkāpumiem, taču viņa neplāno izpaust respondentu vārdus vai sūdzēties Valsts valodas centrā, jo viņa ir pētniece, ne inspektore.
Valodas problēma
Latvijā dzīvo nepilni divi miljoni cilvēku. Valstī ir viena oficiālā valoda — latviešu. Lai arī krievu valodā runā aptuveni 40% valsts iedzīvotāju, tai piešķirts svešvalodas statuss.
Valodas likuma ievērošanu Latvijā kontrolē Valsts valodas centrs. Tā uzmanības lokā ir politiķi, kuri ļaunprātīgi lieto krievu valodu vai vāji pārvalda latviešu valodu, uzņēmēji, kuri izmanto nelatviskas izkārtnes, uzņēmumi un organizācijas, kuri izsūta bukletus svešvalodās un kuru darbinieki ar klientiem nerunā latviski, viesizrādes un pat skolu izlaiduma pasākumi.
Šī gada janvārī VVC pat laida klajā lietotni "Valodas draugs". Jebkurš lietotājs tagad var nosūtīt informāciju par valodas normu pārkāpumiem vai uzslavēt par latviešu valodas lietošanu.
Regulāri rodas un tiek plaši apspriestas konfliktsituācijas sakarā ar latviešu valodas prasmju trūkumu vai nevēlēšanos tajā runāt. Pretēji V.Poriņas stāstiem par pārdevēju diskrimināciju, kuri nepārvalda krievu valodu, par uzbrukumu mērķiem bieži kļūst veikalu pārdevēji, kuri dažkārt sarunu ar pircējiem sāk krieviski. Dažkārt nacionālistiski noskaņoti pilsoņi uzbrūk arī latviešiem, kuri pieklājības dēļ sākuši sarunu krieviski, domājot, ka sarunājas ar mazākumtautības pārstāvi.
Ilgu laiku Latvijā ritēja diskusijas par to, cik lielā mērā dažādās jomās nepieciešama valodu zināšanas. Galu gala Nacionālā apvienība izstrādāja vairākus Darba likuma grozījumus, ko Saeima apstiprināja šī gada 1. novembrī. Tie liedz darba devējam pieprasīt no darbinieka svešvalodu zināšanas, ja to lietojumu neparedz darba pienākumi, tagad strīdā starp darba devēju un darbinieku par svešvalodu prasībām darba devējs būs spiests pierādīt, ka šī prasība ir objektīva un pamatota.
