RĪGA, 11. augusts — Sputnik. Latvijas kultūras ministrei Dacei Melbārdei kā politiķei jārunā latviešu valodā, taču ir izņēmumi, kuru ietvaros viņa izmanto krievu valodu.
Intervijā radio Baltkom ministre pastāstīja, par kādiem izņēmumiem ir runa.
Melbārde paziņoja, ka viņa vada ministriju, kas atbild par integrācijas politiku, tostarp arī par latviešu valodas zināšanām, un uzskata, ka viņas pienākums ir runāt dzimtajā valodā, arī ar mazākumtautību pārstāvjiem, tādējādi "stiprinot valsts valodas pozīcijas mūsu valstī".
Melbārde piezīmēja, ka sadzīvē viņai nav neviena, ar ko runāt krieviski.
"Cilvēki, ar kuriem tiekos sadzīvē, runā latviski. Starp citu, manā saziņas lokā ir arī krievu cilvēki, kuri ļoti labi runā latviski. Acīmredzot, tā ir kaut kāda paaudze, kas ļoti labi pārvalda latviešu valodu," – teica ministre.
Cita lieta – ārzemju komandējumi, it īpaši uz bijušās PSRS valstīm, — tur ministrei dažkārt nākas runāt krieviski.
"Piemēram, nācās dot interviju krievu valodā Baltkrievijas televīzijā. (..) Valoda ir vērtība, un, ja krieviski iespējams labāk izskaidrot procesus Latvijā, tādā gadījumā ir jāizmanto šīs zināšanas," – uzsvēra ministre.
Taujāta, vai viņa runās krieviski, ja to prasīs noteikti apstākļi, ministre atbildēja apstiprinoši.
"Tas ir atkarīgs no dažādām situācijām un no pašu cilvēku attieksmes. Piemēram, esmu saskārusies arī ar agresīvu attieksmi. Taču, ja, piemēram, aptiekā kāda paveca sieviete ļoti mīļi un sirsnīgi atvainosies, ka nesaprot latviešu valodu un nevar kaut ko izlasīt, es viņai noteikti palīdzēšu," – apgalvoja politiķe.
Latvijā valsts valodas statuss piešķirts tikai latviešu valodai. Krievu valoda saņēmusi svešvalodas statusu, lai arī tā ir dzimtā gandrīz 40% valsts iedzīvotāju.
