RĪGA, 14. decembris – Sputnik. Somijas pozīcija, kura izsniegusi visas atļaujas gāzesvada "Ziemeļu straume 2" celtniecībai, nav mainījusies, neraugoties uz Eiroparlamenta rezolūciju, kura aicina atcelt projekta īstenošanu, pastāstīja RIA Novosti Somijas Ekonomikas un nodarbinātības ministrijas padomnieks Kari Klems.
Trešdien Eiroparlaments sesijas laikā Strasbūrā pieņēma rezolūciju, kurā aicināja atcelt projekta "Ziemeļu straume 2" īstenošanu. Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, komentējot EP rezolūciju, paziņoja, ka ar ekonomiku šādām deklarācijām nav nekāda sakara, tā ir politika.
Somijas ministrijā norādīja, ka ir iepazinušies ar Eiroparlamenta rezolūciju, taču Somijas pozīcija nav mainījusies. "Somijas valdība 5. aprīlī deva piekrišanu gāzesvada Nord Stream 2 celtniecībai attiecībā uz posmu, kurš iet cauri valsts ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai. Šī situācija nav mainījusies," norādīja Klems.
Ministrijā atkārtoti paskaidroja, ka Somijas Valsts padomes pieņemtā lēmuma likumīgais pamatojums sastāv no Somijas Ekskluzīvās ekonomiskās zonas likuma un ANO Jūras likumu konvencijas nolikumiem. ANO Jūras likuma konvencija balstās uz katras valsts tiesību principa ielikt cauruļvadus un kabeļus valsts ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, precizēja Somijas ministrijā.
"Valdības 5. aprīļa piekrišanā tostarp tika norādīts, ka "Ziemeļu straume 2" ir liela mēroga projekts, kurš skar energoapgādes starptautiskās problēmas, un šī iemesla dēļ tika izeikti daudzi komentāri dažādās ES dalībvalstīs," paskaidroja Klems.
Padomnieks atgādināja, ka Somija izsniegusi būvatļauju, tostarp orientējoties uz tirgus pieeju enerģētikas nozarē. "Valsts padome 5. aprīlī paziņoja, ka tā saprot enerģētikas un drošības problēmas, kuras bija saistītas ar projektu Eiropā un Baltijas reģionā, un norādīja, ka Somijai nav konkrētu nacionālo interešu, kuras varētu pieprasīt pretošanos vai, tieši pretēji, atbalsta sniegšanu kompānijas Nord Stream 2 AG komercdarbībai.
Pēc Valsts padomes domam, labākais enerģētiskās drošības veicināšanas veids ir uz tirgu orientēta pieeja, kura nozīmē, ka ES iekšējajam enerģētikas tirgum jāstrādā efektīvāk," noslēgumā pateica Somijas ministrijas padomnieks.
Tikmēr "Ziemeļu straumes 2" partneri cer uz drīzu Dānijas atļaujas izsniegšanu gāzesvada celtniecībai, teikts vācu kompānijas Wintershall valdes priekšsēdētāja Mario Merena rakstā, kuru publicējis dāņu ziņu portāls Altinget.
"Ziemeļu straume 2" ir projekts, kurš top pateicoties vairāk nekā 670 kompāniju pūliņiem no 25 valstīm, kuru vidū ir arī Dānija. Mēs ceram uz drīzu Dānijas lēmuma pieņemšanu par "Ziemeļu straumes 2" būvatļaujas izsniegšanu, kas ļaus garantēt gāzes nodrošināšanu Eiropai, kura tai ir nepieciešama," teikts rakstā.
Pēc viņa sacītā, projekta īstenošanas gadījumā alternatīvā maršrutā, kuri iet uz ziemeļaustrumiem no Bornholmas salas, politiskajam faktoram nevajadzētu ietekmēt Dānijas lēmuma pieņemšanu par to, vai ir vērts atļaut Eiropai tik nozīmīgas infrastruktūras būvniecību.
"Alternatīvais maršruts atbilst visiem tehnoloģiskajiem un ekoloģiskajiem parametriem," noslēgumā sacīja viņš. Merens piebilda, ka šo faktu jau ir apstiprinājis dāņu konsultāciju uzņēmuma Ramboll pētījums, kā arī nesenās sabiedriskās apspriešanas, kuras Dānijas Enerģētiskās aģentūra nesen rīkojusi Bornholmas salā.
Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes gadā no Krievijas piekrastes Baltijas jūras dibenā līdz Vācijai. Pret projekta īstenošanu iestājas vairākas valstis, tostarp, Ukraina, jo pēc "Ziemeļu straumes 2" ekspluatācijas sākuma zaudēs Krievijas gāzes tranzīta nestos ienākumus, kā arī Polija, Latvija un Lietuva un ASV, kura cer piegādāt Eiropai savu sašķidrināto dabasgāzi.
Savukārt Vācija, kurai ir lielākā ekonomika ES, paziņoja, ka atbalsta "Ziemeļu straumi 2". VFR ĀM vadītājs Haiko Māss iepriekš paziņoja, ka neviena valsts nebūs ieguvējos, ja vācu vai citas Eiropas kompānijas atteiksies no dalības šajā komercprojektā. VFR kanclere Angela Merkele vairākkārt norādījusi, ka Berlīne izskata projektu "Ziemeļu straume 2" kā komercprojektu, taču viņa saista tā īstenošanu ar Krievijas gāzes tranzīta saglabāšanu caur Ukrainu.
Būvdarbus plānots pabeigt 2019. gada beigās. Projekta izmaksas novērtētas 9,5 miljardu eiro apmērā. Vienīgais Nord Stream 2 AG akcionārs ir Gazprom. Taču projekts tiek īstenots kopā ar Eiropas partneriem – Shell, OMV, Engie, Uniper un Wintershall, kuras apņēmušās kopā finansēt "Ziemeļu straumi 2" par 50%, jeb 950 miljonus eiro katra. Savukārt Gazprom sniegs otru līdzekļu daļu – 4,75 miljardus eiro.
