RĪGA, 29. jūnijs — Sputnik. Rīdziniece Kristīne Fomina publicēja savā sociālā tīkla Facebook lapā ne publikāciju, bet dvēseles kliedzienu par to, cik smaga ir šķiršanās no Latvijas pat tad, kad spēka un pacietības dzīvot šajā valstī vairs nav. Par to, kurp Fomina un viņas ģimene nolēmuši pārvākties uz dzīvi, publikācijā ziņots netiek.
"Tā nu lūk iznācis, ka arī mēs braucam prom. Aizbraucam uz pastāvīgu dzīvi ar visu ģimeni. Visi ir mūsu mīlētās un neatkarīgās valsts pilsoņi. Paldies, Latvija, ka tavi bērni bēg no šejienes. Mēs atdevām tev visu savu jaunību, kā arī veselību un daudz nodokļu naudas. Tu pretī devi NE-KO līdzvērtīgu," raksta Fomina.
Tālāk viņa stāsta par to, ka nekad nebija domājusi, ka nāksies šādi rīkoties, taču tagad viņai kopā ar ģimeni nāksies dzīvot citā valstī ar citu kultūru, atstāt dzimtenē visus draugus, radiniekus, mīļoto darbu un vairs neredzēt Latvijas skaistos skatus, bet gan vērot svešas ainavas.
"Savukārt tā cita… Mazā laika brīdī deva saprast, ka visu var tieši tāpat iemīlēt un iegūt arī pagaidām svešajā zemē. Rakstu un asaras līst! Nekad nebiju domājusi, ka nāksies šādi rīkoties, taču vairs nav spēka. Ne dzīvot, bet izdzīvot, skatīties uz šo riebīgo varu, kura atņem pēdējo un nesniedz spēkus attīstībai, nekam nederīgā izglītības sistēma, pat otrajā dzimtajā valodā. Nesaprotamā mūsu bērnu nākotne," — stāsta nu jau bijusī Latvijas iedzīvotāja.
Runājot par to, ka spēka vairs nav dzīvot Latvijā, viņa tomēr raksta, ka ļoti mīl valsti un savu dzimto Vecmīlgrāvi.
"Varētu teikt, ka labi ir tur, kur mūsu nav. Taču spēka vairs nav… Mēs līdz pēdējam centāmies, turējāmies, taču viss. Mums ir gana. Te palikuši paši stiprākie, izskatās, malači! Lai jums dod spēku tas, kam jūs ticat!" — novēlēja Fomina visiem, kas nebrauc prom no Latvijas.
Tāpat viņa skaidro, ka kopā ar ģimeni bēg no vienaldzības un nežēlības un no sistēmas "katrs pats par sevi".
"Lai jums ir mazāk vienaldzības, nežēlīguma, nepaejiet garām tam, kam jūs varētu palīdzēt. Šobrīd katrs pats par sevi, diemžēl… no tā arī bēgam. Veiksmi un laimi jums visiem!" — raksta viņa savas emigranta grēksūdzes beigās.
Vērts atzīmēt, ka publikācijas komentāros daudzi atbalstīja Fominas lēmumu par aizbraukšanu un novēlēja veiksmi, taču atradās arī tādi, kas, pēc viņu pašu sacītā, mēģinājuši emigrēt uz citu valsti no Latvijas, tomēr atgriezušies. Citi rakstīja, ka vēlētos atgriezties Latvijā, taču pagaidām nav to izdarījuši.
"Kris, izdrukā šo publikāciju un, kad lidosi prom, palūdz izmētāt lapas virs Rīgas! Lai visi aizdomājas! Nu un protams — veiksmi Jums!" — uzrakstīja lietotājs ar segvārdu Fotograf Leviafan.
Latvija bez cilvēkiem
Iepriekš vēstīts, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvija saskārās ar masveida iedzīvotāju prombraukšanu. Katru gadu valsti pamet 20 tūkstoši cilvēku. Šāda nepārtraukta iedzīvotāju skaita samazināšanās, saskaņā ar dažiem vērtējumiem, varēja atnest Latvijas IKP 330-360 miljardu eiro zaudējumus.
Darbspējīgi pilsoņi arvien biežāk brauc strādāt uz ārzemēm, uz ekonomiski labklājīgākām valstīm. Latvijas valdība meklē veidus kā stimulēt pilsoņus atgriezties dzimtenē, ĀM izstrādā speciālu likumu latviešu diasporas atbalstīšanai ārzemēs.
Latvijā pat tika uzsākts pilotprojekts, kura mērķis ir palīdzēt atgriezties dzimtenē darba emigrantiem. Šiem nolūkiem atvēlēti 425 tūkstoši eiro. Programmas ietvaros visos Latvijas reģionos darbu sākuši koordinatori. Viņu uzdevums ir veidot saziņu ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, lai noskaidrotu viņu vajadzības un problēmas, kas neļauj atgriezties dzimtenē. Tāpat viņu pienākums ir iespēju robežās sniegt atbalstu šiem cilvēkiem. Projektu vada Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Pirmās sarunas ar latviešiem ārvalstīs apliecināja, ka cilvēkus visbiežāk no atgriešanās atbiedē grūtības ar atbilstoša darba meklējumiem, mājokļa un bērnu izglītības jautājums. Dažiem radies arī valodas jautājums — daudzi emigranti jau aizmirsuši latviešu valodu un daudz labāk sarunājas angliski. Tāpēc viņi meklē darbu uzņēmumos, kuros darbā jāizmanto angļu valoda.
Kā jau iepriekš ziņots, vidēji Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās par 74 cilvēkiem dienā, savukārt pēdējo 27 gadu laikā valsts pazaudējusi apmēram tikpat cilvēku, cik Pirmajā pasaules karā — 700 tūkstošus cilvēku. Pēdējo desmit gadu laikā Latviju pametuši ap 200 tūkstošiem darbspējas cilvēku, daudzi no viņiem aizbraukuši prom ar bērniem, kas perspektīvā var atstāt valsti praktiski bez iedzīvotājiem.
