RĪGA, 11. decembris – Sputnik. Īrijā Šneideru ģimene nodzīvoja desmit gadus, tad viņi aizdomājās par atgriešanos dzimtenē. "Es atceros sevi pirms trim gadiem, un ja kāds man būtu teicis "nebrauc", es viņu neklausītos, un es arī neklausījos savus tuviniekus, kuri teica "nebrauc uz Latviju, tu atbrauksi atpakaļ." Es teicu, ka es esmu dzimtenes patriots, desmit gadus šeit nodzīvojusi, braukšu atpakaļ," - skaidro savu rīcību telekanāla Re:TV žurnālistiem raidījumā "5. novads" Alda Šneidere.
Pašā sākumā sievietei bija absolūtās laimes izjūta dēļ tā, ka viņa vienkārši elpo Latvijas gaisu. Taču apmēram pēc pusgada Aldai nāca apskaidrība: vai pietiek tikai ar to, lai dzīvotu Latvijā un elpotu Latvijas gaisu? Kādā brīdī reemigrantiem kļuva skaidrs, ka viņiem nav iespējas nopirkt visu, kas nepieciešams ģimenes uzturēšanai.
"Ja mēs runājam par kaut kādu palīdzību…Man šķiet, ka bēgļiem tā ir daudz lielākā apmērā, nekā mums – tiem latviešiem, kas ir izbraukuši no Latvijas," - konstatē Alda, kaut gan atzīst, ka nebija šo palīdzību īpaši arī meklējusi, jo nebija trūcīga.
"Man bija darbs, es neko negaidīju, es vienkārši gribēju dzīvot savā valstī, bet es to nespēju," saka sižeta varone.
Lēmums par atgriešanos Īrijā nebija spontāns, pie tā ģimene gājusi apmēram gadu. Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ ģimene atkal nolēma pamest Latviju, bija saistīts ar neiespējamību atrast vietu bērnudārzā Aldas jaunākajam dēlam.
Taču tas nebūt nav vienīgais iemesls. "Es nespēju vairs īstenībā dzīvot bez Īrijas, man ir vajadzīga brīvība, kas šeit ir. Cilvēki ir laimīgāki, priecīgāki," apgalvo sieviete.
Savukārt ģimenes galva Artūrs pastāstīja, ka Īrijā jūtas pārliecināts par savu nākotni. "Šinī valstī tev nebūs tā, ka tu nostrādāsi visu mūžu un saņems kaut kādus 200 eiro pensijas, un tu pat nevarēsi vecumdienās zāles atļauties. Tas ir ļoti svarīgs faktors," skaidro savu lēmumu Artūrs.
"Šobrīd man ir ļoti labs darbs. Un tad kad man beidzas darbs, es aizeju mājās, un man nav jādomā par to, vai man jāpastrādā vēl," rezumē Alda. Viņas plānos ir dot labu izglītību bērniem un beidzot iegādāties ģimenes māju Īrijā. Taču Alda neizslēdz, ka vecumdienās viņai un viņas vīram atkal parādīsies vēlme atgriezties Latvijā.
Latvija saskārusies ar masveida iedzīvotāju aizbraukšanu pēdējo gadu laikā — pēc valsts iestāšanās ES darbspējīgi pilsoņi arvien biežāk dodas strādāt uz ārzemēm, uz ekonomiski labklājīgākām valstīm. Latvijas valdība meklē veidus kā stimulēt pilsoņus atgriezties dzimtenē. ĀM izstrādā speciālu Latvijas ārzemju diasporas atbalsta likumu.
Tāpat Latvijā uzsākts pilotprojekts, kurš aicina palīdzēt darba migrantiem atgriezties dzimtenē, šiem mērķiem piešķirti 425 tūkstoši eiro. Programmas ietvaros šī gada februārī katrā Latvijas reģionā darbu uzsāka koordinatori, viņu uzdevums ir veidot sakarus ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, lai noskaidrotu, kādas viņiem pastāv vajadzības un problēmas, kas traucē atgriezties dzimtenē. Kā arī iespēju robežās sniegt atbalstu šiem cilvēkiem. Visu šo projektu koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Pirmās pārrunas ar aizbraukušajiem latviešiem parādīja, ka visbiežāk cilvēkus atbaida no atgriešanās Latvijā grūtības pienācīga darba meklējumos, dzīvesvietas jautājums un bērnu izglītības jautājums. Dažiem grūtības rada arī valodas jautājums — daudzi emigranti jau ir aizmirsuši latviešu valodu.
