Telekanāla CNN avoti apgalvo: pēc Trampa administrācijas pārstāvju pārliecības, arestēto būs iespējams izmantot kā "spiediena instrumentu" pārrunās ar Pekinu, tātad režīms, kādā ASV valdība risina starptautiskos jautājumus, raksturīgāks teroristiskajām organizācijām, nevis ar pašcieņu apveltītām civilizētām valstīm, portālā RIA Novosti pastāstīja bloga Crimson Alter autors Ivans Daņilovs.
Dažam labam (piemēram, amerikāņu nacionāltroglodīti no amerikāņu ekspertu aprindām) šķiet, ka vārda tiešā nozīmē tas ir "spēcīgs gājiens" (power move) no Trampa administrācijas puses, taču šajā gadījumā Trampa administrācija drīzāk kaitē amerikāņu ilgtermiņa interesēm, un kaitējums nav atkarīgs no kaut kādām taktiskām priekšrocībām, ko Savienotās Valstis varētu iegūt (taču var arī neiegūt) komunikāciju industrijas flagmaņa vadošās menedžeres aresta rezultātā.
Daži faktori pārvērš Menas Vaņdžou arestu par bezprecedenta situāciju. Arestētā ir ne vien Huawei vadošā menedžere un, domājams, nākamā vadītāja. Mena Vaņdžou ir Huawei dibinātāja, ķīniešu miljardiera Žeņa Dženfeja meita. Arests noticis nežēlīgas cīņas fonā, ko pret Huawei sākuši dažādu valstu specdienesti un Ķīnai naidīgi noskaņoti politiķi: piemēram, nesen britu kompānija British Telecom atteicās no Huawei iekārtu lietošanas 5G tīkla izveides procesā Lielbritānijā, turklāt Jaunzēlandē, Austrālijā un ASV ieviesti ierobežojumi pret kompānijas dalību valsts iepirkumos vai nozīmīgos infrastruktūras projektos. Komentētāji Ķīnā jau taisnīgi norādīja, ka situācija, kas izvēršas ap kompāniju, nepārprotami apliecina: ja Rietumu partneri nespēj uzvarēt konkurentus no Ķīnas ar tirgus metodēm, viņi ir gatavi izmantot citus spiediena instrumentus. Taču pat pesimistiskākie ĶTR eksperti neprognozēja, ka konkurences cīņā ASV izmantos tādu metodi kā ķīlnieku sagrābšana. Īpaši jāpiebilst, ka pagaidām Kanādas valdība nav oficiāli paskaidrojusi aresta iemeslus. Zināmas tikai formalitātes – "arests veikts pēc ASV pieprasījuma". Ziņas par to, ka arests it kā esot saistīts ar to, ka Huawei pārkāpusi pret Irānu vērstās sankcijas, sniegtas, atsaucoties uz "informētiem avotiem", tātad šobrīd apsūdzības pret Huawei vadošo menedžeri ir īsta Pandoras lāde, kurā var izrādīties visdažādākās lietas, sākot ar sankciju apiešanu un beidzot ar spiegošanu pret ASV vai iejaukšanos kādās vēlēšanās ASV.
Skatoties no taktiskā viedokļa, ĶTR valdība ir saskārusies ar ļoti nepatīkamu problēmu: no vienas puses, tai jāsaglabā reputācija – jāaizsargā savs valstspiederīgais, kura tiesības ir demonstratīvi pārkāptas. No otras puses, Ķīnai, pēc būtības, nav nekādu efektīvu, ātru un simetrisku instrumentu, kas ļautu ietekmēt ASV vai Kanādu. Atbildēt simetriski, tas ir, arestēt kādu uzņēmēju no ASV, būtu muļķīgi, jo nāktu par labu Trampam, - viņš vēlas, lai amerikāņu bizness turētos tālāk no Ķīnas.
Var draudēt ar sankcijām Kanādai un/vai ASV, taču diezin vai tās iedarbosies, it īpaši, ja draudi tiks publiskoti – ne Trudo, ne Tramps nav gatavi zaudēt imidžu konfrontācijā ar Ķīnu. Ticamākais (taču, protams, ne vienīgais iespējamais) notikumu scenārijs ir diplomātiski protesti no ĶTR puses un Huawei dibinātāja meitas atbrīvošanas jautājuma pārvēršana par ilgtermiņa "sāpīgo punktu" Vašingtonas un Pekinas attiecībās. Paskatoties uz situāciju ilgtermiņa perspektīvā, kļūst skaidrs: amerikāņu uzvara viegli pārvērtīsies par Ķīnas iekšējās un ārējās politikas radikalizācijas katalizatoru. Lieta tāda, ka pastāv līdzība starp Huawei dibinātāja meitas arestu un sankcijām pret Deripaska kompānijām (un citiem soļiem pret Krieviju) – abos gadījumos amerikāņi ļoti cer, ka sankcijas novedīs pie "elites sacelšanās" un dumpīgā vidējā klase oligarhu un proamerikāniski noskaņotu politiķu vadībā vienkārši "gāzīs" Vašingtonai nepatīkamo varu Maskavā vai Pekinā. Krievijā šī shēma nav līdzējusi (tiesa, daudzi Vašingtonā vēl nav zaudējuši cerību), un tagad līdzīga metode tiek izmantota pret Ķīnu. Mena Veņdžou ir ideāls upuris "demonstratīvam sodam" no ASV puses: viņa arestēta Kanādā – valstī, kas ķīniešu elites aprindās ir līdzīga Spānijai vai Melnkalnei Krievijas elites acīs. Kanādā tiek pirkti nekustamie īpašumi (neskatoties uz ĶTR aizliegumu izvest kapitālu no valsts), Kanādā dzīvo, mācās, saņem uzturēšanās atļaujas un pilsonību Ķīnas uzņēmēju un nomenklatūras bērni, Kanādā tiek atmazgāta Ķīnas nauda, bez kuras Kanādas ekonomika būtu daudz nabadzīgāka.
China Media Watch norādīja, ka valsts sociālajos tīklos situācijā par Huawei dibinātāja meitas arestu figurēja tēze "viņai noteikti ir Kanādas pilsonība". Jāpiebilst, ka zināms pamats tādām aizdomām ir. Iespējamā Kanādas pilsonība ļauj izskaidrot drosmi, ar kādu rīkojās Kanādas varasiestādes. Vašingtona savos centienos aktivizēt sacelšanos Ķīnā patiesībā veicina Ķīnas elites nacionalizāciju – tās pārstāvji jau sāk saprast, ka vairs neizdosies "pelnīt Ķīnā, tērēt – Vankūverā", turklāt nebūt ne Ķīnas Komunistiskās partijas "disciplinārās komitejas" centienu dēļ, bet arī tāpēc, ka iespējams kopā ar visu ģimeni nokļūt aiz restēm un zaudēt īpašumu. Grūti iztēloties labāku dāvanu priekšsēdētājam Sji, kam nākas konsolidēt Ķīnas sabiedrību ārējo draudu priekšā. "Huawei princeses" arests – tas ir gan ķīniešu nacionālā lepnuma aizskārums, gan rietumu patvaļas demonstrācija, gan motivācija elites nacionalizācijai.
ASV elite neslēpj savas prasības pret Ķīnu un Krieviju. Pēc viņu domām, Krievijai atkal jāsāk uzvesties tā, kā klājas valstij, kas cietusi sakāvi aukstajā karā, par ko mums visiem periodiski atgādina amerikāņu politiķi un proamerikāniskie aktīvisti. Tāpat arī ar Ķīnu – amerikāņi vēlas, lai tā atgrieztos 1991. gadā, kad valsts ekonomika pārsvarā bija Savienoto Valstu montāžas cehs, kurā ķīnieši strādāja par "saujiņu rīsu" un nepretendēja ne uz kādām līdera pozīcijām tehnoloģijā. Piemēram, ASV īpašais pārstāvis tirdznieciskajās pārrunās ar ĶTR Roberts Laithaizers (tāds Kura Volkera analogs, tikai Ķīnā) pat atklāti pieprasa, lai Ķīna atteiktos no programmas "Made in China 2025", kas paredz plašu importa aizvietošanu Ķīnas tehnoloģiskajā un industriālajā sektorā.
Diezin vai jebkad piepildīsies Vašingtonas sapņi par Ķīnas un Krievijas atgriešanos "trakajos 90. gados", toties Savienoto Valstu valdībai noteikti izdosies panākt elites konsolidāciju Krievijā un Ķīnā, kā arī abu valstu sadarbības pastiprināšanos konfrontācijā ar Vašingtonu. Amerikāņu stratēģu aizejošā paaudze, kuriem bija lielākā loma ASV uzvarā aukstajā karā, vairākkārt brīdināja Vašingtonu – tā rīkoties nevajag, taču, par laimi, amerikāņu elites tagadējie pārstāvji labprātāk uzklausa paši savu lepnumu, nevis vecos ekspertus. No Krievijas interešu viedokļa tas ir lieliski: amerikāņu aklais lepnums ir ceļš pretī neizbēgamai sakāvei.
