RĪGA, 5. oktobris — Sputnik. Ķīna jau pašlaik ir samazinājusi ieguldījumus ASV valsts parādā līdz minimālajam līmenim pusgada laikā, taču tagad tā ir gatava spert nākamo soli, vēsta RIA Novosti.
Izdevums The Wall Street Journal vēstīja, ka oktobrī Pekina plāno atbrīvoties no ASV obligācijām vēl par trim miljardiem dolāru – tā ir viena no lielākajām izpārdošanām kopš 2004. gada. Iemesls – attiecību saasināšanās ar Vašingtonu tirdzniecības kara rezultātā.
Jūs saņēmāt brīdinājumu
Ķīna ir lielākais ārējais ASV ekonomikas kreditors. Ķīnas Centrālās bankas bilancē pašlaik atrodas ASV valsts obligācijas par vairāk nekā triljonu dolāru – gandrīz 20% visa ASV valsts parāda, kas pieder ārvalstu kreditoriem.
2016. gada nogalē un 2017. gada sākumā ĶTR samazināja ieguldījumus ASV vērtspapīros, lai kompensētu juaņas nostiprināšanos, taču kopš tā laika savu obligāciju portfeli jau ir atjaunojusi.
ĶTR ekonomika cieš ASV darbību rezultātā: Vašingtonas sāktais tirdzniecības karš jau sasniedzis miljardiem dolāru lielu summu. Kopš gada sākuma Ķīnas fondu tirgus Shanghai Composite indekss krities par 15%.
Pekina ne vienu reizi vien jau ir brīdinājusi: ja tā turpināsies, nāksies atbrīvoties no ASV valsts parāda ekonomisku apsvērumu dēļ. Tagad Ķīna ir sākusi rīkoties.
Pusgada laikā Ķīna jau samazinājusi ieguldījumu ASV vērtspapīros par 7,7 miljardiem dolāru. Vērienīgāki soļi draud ASV ar dolāra kursa nestabilitāti un ekonomikas palēnināšanos.
Taču, šķiet, Vašingtona mājienus nesaprot. Septembra beigās Tramps ieviesa jaunus muitas tarifus precēm no ķīnas par kopējo summu 200 miljardu dolāru apmērā un līdz jaunajam gadam sola pacelt likmes līdz 25%.
Atbildes trieciens
Ķīna no savas puses ir noskaņota apņēmīgi. ASV valsts parāda gaidāmās izpārdošanas gaitā, ko, pēc amerikāņu izdevuma The Wall Street Journal datiem, Pekina sāks jau nākamnedēļ, tiks samazināti ieguldījumi Savienoto Valstu obligācijās ar 5, 10 un 30 gadu dzēšanas termiņiem par kopējo summu 3 miljardu dolāru apmērā.
Finansisti ir nobažījušies, ka tas varētu dārgi maksāt ASV ekonomikai. Ja Ķīna pārdos ievērojamu daļu ASV obligāciju, to cena kritīsies, bet ienesīgums – pieaugs. Tas automātiski palielinās ASV – gan kompāniju, gan ierindas patērētāju – aizņēmumu cenu, tātad kaitēs ekonomiskajai izaugsmei. Obligāciju izlaišana Baltajam namam izmaksās dārgāk.
"Ekonomikā sāksies drudzis viscaur augošo procentu likmju dēļ, un rezultātā būs vērojams spēcīgs bremzējošs efekts," – paskaidroja PNC Financial Services Group galvenais investīciju stratēģis Džefs Mills.
ASV valsts parādu izpārdod ne tikai Ķīna, bet arī Japāna, turklāt no lielāko vērtspapīru turētāju saraksta izstājusies Krievija un Turcija – valsts, kas cietušas Vašingtonas ekonomiskā spiediena dēļ.
"Ārvalstu kreditori ir ļoti nozīmīgi no ASV ekonomikas viedokļa. Mēs nevaram eksistēt bez ārvalstu kapitāla tāda ekonomiskās izaugsmes tempa un bēdīgu budžeta deficīta prognožu apstākļos," – atzīmēja ASV kompānijas Loomis, Sayles & Co portfeļa pārvaldnieki.
Iemesli ir acīmredzami: Vašingtonas agresīvās politikas dēļ sarūk valstu skaits, kas vēlētos kreditēt tās ekonomiku, turklāt aizvien lielāks skaits valstu cenšas izslēgt no saviem norēķiniem ASV valūtu.
