RĪGA, 8. decembris — Sputnik. Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis ("Saskaņa") nosūtījis vēstuli vietnei Politico, kurā pastāstīja, kāpēc Eiropā tik populārs ir "slikto krievu" tēls Latvijā.
Bieži vien Latvijā dzīvojošie krievvalodīgie tiek atainoti kā augstprātīga kopiena, kas nevēlas mācīties tās valsts valodu, kurā viņi dzīvo. Šim tēlam, ko čakli lolo Latvijas politiskais krējums, nav nekā kopīga ar patiesību, un tas pauž atklātu necieņu pret krievu paražām un kultūru.
Šī gada novembrī portālā Politico publicētais raksts "Latvija pavēl krievvalodīgajiem mācīties latviešu valodu" minēto tēlu uzturēja: tā autors apgalvo, ka liela daļa krievvalodīgo skolēnu vāji pārvalda latviešu valodu, un jaunais izglītības likums atspoguļots no pozitīva viedokļa. Patiesība ir mazliet sarežģītāka.
Apgalvojums, ka krievu skolēni vāji pārvalda latviešu valodu, nav pamatots. Mazākumtautību skolās sekmīgi attīstīta bilingvālās izglītības sistēma, gandrīz visi skolēni runā latviski, un valodas zināšanu līmenis jauniešu vidū tikai pieaug.
Apņēmīgie centieni iznīcināt krievu valodu, neskatoties uz faktiem, kuri apliecina bilingvālās izglītības panākumus, neņemot vērā krievvalodīgo skolēnu vecāku viedokli, ir kļūdaini.
Apgalvojumiem par "sliktajiem krieviem" ir alternatīvs skaidrojums. Latvija jau sen cieš nopietnu ekonomisko un sociālo problēmu rezultātā, it īpaši pēc ekonomiskās krīzes 2008. gadā. Iekšzemes kopprodukta pieaugums pēdējo 10 gadu laikā ir gandrīz apstājies, valsts zaudējusi vairāk nekā 10% iedzīvotāju. Vidējā pensija valstī sasniedz 331 eiro mēnesī.
Nav nekāds pārsteigums, ka politiķi Latvijā izmanto tādus izteikumus kā "viņi ir pret mums", lai novērstu vēlētāju uzmanību no savām neveiksmēm. Par nelaimi, krievvalodīgās mazākumtautības pārstāvji ir kļuvuši par vieglu upuri, it īpaši pēc 2014. gada.
Kāpēc Eiropai par to būtu jāuztraucas? Pirmkārt, tāpēc, ka ES valstu politika, kas vērsta uz mazākumtautības atsvešināšanu un norobežošanu, - tā ir kauna lieta Eiropas vērtībām. Otrkārt, tāpēc, ka Krievija pievērš uzmanību krievvalodīgo liktenim Eiropā un uzskatīs, ka politika, kas vērsta pret krievvalodīgās mazākumtautības interesēm, ir dubultu standartu apliecinājums attiecībās ar Krieviju. Tādējādi tikai stiprināsies neuzticība Maskavas un Eiropas starpā.
