09:04 16 Decembris 2018
Tiešraide
  • USD1.1285
  • RUB75.2265
Marš par krievu skolu aizstāvību Mūsu izvēle. 2018. gada 15. septembris

Politico: Latvija pavēl krievvalodīgajiem mācīties latviešu valodu

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (80)
62

Izglītības reforma nav sekmējusi valdošās koalīcijas uzvaru vēlēšanās un nav palīdzējusi nokļūt Saeimā krievvalodīgo aizstāvjiem.

RĪGA, 22. novembris — Sputnik. Septembrī Latvijā uz skolu devušies ne tikai bērni – aptuveni 3,5 tūkstoši skolotāju atkal sēdās skolas solos, lai uzlabotu latviešu valodas prasmes, raksta Politico.

Valodas jautājums Latvijā ir saasinājies. Reiz Latvija bija viena no PSRS republikām, un patlaban tā robežojas ar Krieviju. Ceturtā daļa iedzīvotāju ir etniskie krievi, un daudzi no 45 tūkstošiem krievu skolu audzēkņu vēl joprojām latviešu valodu īsti labi nav apguvuši.

Pašreizējās labēji centriskās valdības centieni padarīt latviešu valodu par galveno visās valsts skolās ir saskārušies ar asu kritiku no Krievijas puses – valsts ĀM to uzskata par "diskrimināciju" un "vardarbīgu asimilāciju".

Iepriekšējais mēģinājums palielināt mācību apjomu latviešu valodā krievu skolās 2004. gadā beidzās ar plašiem protestiem. Taču šoreiz jaunais likums, ko dēvē par sen nobriedušu soli abu kopienu integrācijā, neesot radījis krievvalodīgās mazākumtautības skaļu reakciju. Valdības galvenā problēma – kā panākt tā īstenošanu.

Simbolisks solis

Jaunais likums paredz, ka 2021. gada septembrī puse nodarbību sākumskolā un 80% nodarbību 7.-9. klasēs notiks latviešu valodā. 10.-12. klasē mācības notiks tikai latviešu valodā. Patlaban krievvalodīgajās skolās 40% nodarbību notiek latviešu valodā.

Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks uzskata reformu par vienīgo iespēju radīt pilnībā integrētu sabiedrību. Pēc viņa domām, reformas mērķis ir apvienot valsti.

Taču, lai arī valdība, kas banku skandāla fonā apsūdzēta korupcijā, reformu uzskatīja par savu galveno sasniegumu, tai acīmredzami nav izdevies ieinteresēt vēlētājus. Vēlēšanās valdošā koalīcija tika gāzta, patlaban rit pārrunas par jaunās valdības izveidi.

Daži ar reformu neapmierināti krievvalodīgie pedagogi aizgājuši pensijā, taču vairākums gaidāmās pārmaiņas ir pieņēmuši, apgalvo Valsts valodas aģentūras vadītāja vietniece Dace Dalbiņa. Viņasprāt, "interese un atbalsts" no pedagogu un skolu direktoru puses bija "milzīgs".

Reformas piekritēji apgalvo, ka tā nepieciešama, lai krievvalodīgie skolēni nākotnē būtu konkurētspējīgi darba tirgū.

Daudziem tas ir arī simbolisks solis.

Latvijas institūta direktore Aiva Rozenberga skaidro, ka divdesmit astoņus gadus pēc neatkarības iegūšanas pienācis laiks latviešu valodai kļūt par mācību valodu skolās. Viņasprāt, Latvijai tas ir vajadzīgs.

Cilvēki vēlas pārvaldīt latviešu valodu

Valdības pirmais mēģinājums samazināt krievu valodas apjomu skolās 2004. gadā sadūries ar protestiem. Ielās izgāja aptuveni 15 tūkstoši protestētāju, kuri pārmeta Rīgai "lingvistiskas pašnāvības" centienus.

Reformas pretinieki, ieskaitot Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētāju Tatjanu Ždanoku, atkal atkārto šo frāzi, taču šoreiz demonstrācijās iziet daudz mazāk cilvēku – aptuveni 2 tūkstoši cilvēku.

Ždanoka atteicās no Eiropas Parlamenta deputāta mandāta, lai cīnītos pret reformu. Par to politiķei pārmet – viņa ir "Kremļa aģente". Viņa pati norāda, ka krievu valodas izspiešana no skolām krievvalodīgo mazākumtautību ietekmē daudz spēcīgāk nekā uzticība Kremlim.

Politiķe piebilst, ka viņai vīlusies par atbalsta trūkumu no Maskavas puses, kura pēc pirmā sašutuma viļņa cīņu pārtraukusi. Ždanoka nav sagaidījusi arī Rīgas mēra Nila Ušakova, partijas "Saskaņa" līdera atbalstu. "Viņš ir konformists," – ir pārliecināta Tatjana Ždanoka.

Pēc viņas domām, reformas rezultātā paplašināsies problēma, ko daudzi uzskata par svarīgāko Latvijā – iedzīvotāju skaita samazināšanās.

"Kad izglītība krievu valodā būs iznīcināta, krievvalodīgie pametīs valsti," – viņa uzskata.

Tāpat, pēc viņas domām, reforma ir nepareiza no pedagoģiskā viedokļa – pētījumi liecina, ka bērni, kurus pēc iespējas ilgāk māca dzimtajā valodā, vēlāk labāk apgūst svešvalodas.

Tomēr Ždanokas argumenti nav ieinteresējuši Latvijā dzīvojošos krievus – vēlēšanās viņas partija saņēma mazāk nekā 5% balsu. Reformas politiskā būtība, iespējams, neinteresē krievvalodīgos, taču daudzi saskata tajā praktiskās priekšrovības.

"Cilvēki vēlas zināt latviešu valodu, - stāsta žurnāliste Olga Petkeviča, triju bērnu māte no gandrīz pilnībā krievvalodīgās Daugavpils. – Un viņi saprot, ka arī bērni vēlas to zināt."

Viņa skaidro, ka krievvalodīgie vecāki bieži atdod bērnus latviešu bērnudārzos, lai viņi apgūtu latviešu valodu no bērnības un pēc tam varētu vieglāk tikt galā ar mācībām vecākajās klasēs.

Taču pat reformas piekritēji nav pārliecināti, ka valdība velta tai pietiekamus spēkus un resursus. Izglītības ministrija apgalvo, ka plāno atvēlēt 3,3 miljonus eiro, lai palīdzētu krievvalodīgo skolu pedagogiem uzlabot latviešu valodas zināšanas.

Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks atzīst, ka latviešu valodas pasniedzēju skaits nav pietiekams, taču skolās trūkst arī fizikas un citu priekšmetu skolotāju zemās algas un profesijas vājā prestiža dēļ. Tās ir problēmas, kas pastāv ne tikai Latvijā.

Žurnāliste Inga Spriņģe stāsta, ka šī iemesla dēļ dusmojas uz politiķiem – ir normāli vēlēties, lai krievi apgūtu latviešu valodu, taču politiķiem ir japapūlas nodrošināt visu reformas īstenošanai vajadzīgo – skolotājus un labas mācību grāmatas.

Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (80)

Pēc temata

Krievus sadzirdējuši: ANO komiteja iesaka Latvijai pārskatīt skolu reformu
Tikai trešajā daļā Latvijas skolu ir pietiekams priekšmetu pedagogu skaits

Galvenie temati