RĪGA, 6. decembris – Sputnik. Saeima galīgajā lasījumā apstiprinājusi pagaidu budžetu, vēsta parlamenta preses dienests.
Saeima galīgajā lasījumā atbalsta “pagaidu budžetu” https://t.co/0o4UlVrCF3
— Saeimas ziņas (@Jekaba11) 6 декабря 2018 г.
Saskaņā ar pieņemtajām normām, budžeta izdevumi nākamgad nedrīkstēs pārsniegt tos, kuri tika paredzēti vidējā termiņa valsts budžetā (uz trīs gadiem) konkrētajam gadam. Grozījumi bija nepieciešami, jo, tā kā jaunais gada budžets nav pieņemts, no janvāra valstij būtu tiesības izmantot tikai 1/12 daļu no iepriekšējā gada budžeta izdevumiem mēnesī. Tagad tā būs summa, ko piedāvās Finanšu ministrija.
Kā jau iepriekš paziņoja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, šāds lēmums, pēc viņas domām, kļūs par aizejošās valdības solījumu apstiprinājumu. Pēc tam nāks jauns periods, jaunās valdības atbildības periods, kurai jau būs jāpiedāvā jauns budžets, ar izmaiņām valsts politikā, piedāvājot jaunus izdevumus un investīcijas un, protams, savu skatījumu uz to, no kurienes tiks ņemta nauda.
"Es teiktu, ka pats bīstamākais – tas ir periods starp veco un jauno valdību. Es strādāju Saeimas Budžeta komisijā, un ir redzams, ka, nesaprotot, kurš būs koalīcijā, kurš opozīcijā, kolēģi uzvedas kā potenciāla opozīcija! Tādā nozīmē, ka joprojām diskutē, piemēram, par solidaritātes nodokļa atcelšanu. Vai arī piedāvā idejas, kā paaugstināt algas (nepiedāvājot savu skatījumu, no kurienes tik ņemta nauda)," pastāstīja viņa.
Iepriekš veselības ministre Anda Čakša paziņoja, ka pēc Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes viņa esot pārliecinājusies, ka nākamgad notiks mediķu algu palielināšana par 20%. Reizniece-Ozola pastāstīja, no kurienes tiks ņemta nauda algu palielinšānai.
"Manuprāt, mums ir divi galvenie resursi: tas ir finansējums, kuru mēs redzam jau izdevumu pārskatīšanas laikā (mēs jau esam veikuši šo darbu un atraduši vairāk nekā 50 miljonus, kurus var vai nu atstāt ministrijām, vai nu sadalīt, piemēram, veselības aprūpes nozarei), un otrs – tas, ko mēs iegūstam no ēnu ekonomikas apkarošanas. Katru gadu mēs piedāvājam pasākumus tās samazināšanai, arī tas var tikt izmantots."
Pēc viņas sacītā, pēdējo reizi šāda budžeta situācija bijusi 2003. gadā, taču kopš tā laika daudz kas ir mainījies – piemēram, Latvija ir kļuvusi par eirozonas valsti, un tai ir jāsaskaņo tās budžets ar Eirokomisiju. Taču, kā liecina citu Eiropas valstu pieredze, ar pagaidu budžetu valsts var nodzīvot arī ļoti ilgu laiku, atzīst ministre.
