RĪGA, 30. novembris — Sputnik. Zinātnieki pārmet kontinenta militarizāciju un bruņošanās sacensību kurināšanu Igaunijai un vairākām citām Eiropas valstīm, kas izstrādā "viedās" kaujas sistēmas par ES naudu. Zinātnieku grupa no 17 Eiropas valstīm publicējusi atklātu protesta vēstuli pirms Eiropas Aizsardzības aģentūras konferences, portālā Sputnik Igaunija stāsta autors Aleksejs Toms.
Konferencē piedalās ES valstu elite un aizsardzības rūpniecības kompleksu pārstāvji. Pasākums veltīts robotizētajam un autonomajam bruņojumam.
Šo militārās inženiertehniskās domas nozari, ko plāno dāsni finansēt pašlaik veidojamais ES aizsardzības fonds, par visbīstamāko uzskata 177 zinātnieki, kuri parakstījuši atklāto protesta vēstuli. Viņi uzskata, ka savienība nostājusies uz militarizācijas ceļa, tās atbalstītās izstrādes veicina bruņošanās sacensību eskalāciju un ne pie kā laba nenovedīs. Jāpiebilst, ka zinātnieki principiāli iebilst pret sistēmām, kas spēj pieņemt patstāvīgu lēmumu par apšaudes atklāšanu pret cilvēkiem (vienkāršāk sakot – pret "robotiem-slepkavām"). Zinātnieki uzskata, ka aizsardzības projektiem piešķirto ES līdzekļu sadales process ir grūti pārskatāms, tāpēc pelnījis kritiku, - tas rada aizdomas par pašu bruņojuma ražotāju iespējamo ietekmi.
Kāpurķēžu robots TheMIS kļuvis slavens
Bīstamo militāro programmu virknē zinātnieki pieminējuši arī "militāro sauszemes robotu", ko izstrādā Igaunija, Latvija un Somija.
"Kā pusautomātisks karavīru palīgs sauszemes operācijās, tas var identificēt un izsekot mērķus līdz 5 kilometru attālumā, - stāsta zinātnieku vēstules autori, atsaucoties uz specializētajiem militārajiem izdevumiem. – Līdztekus pašam transporta līdzeklim šī projekta ietvaros tiek izstrādāta autonoma kontroles sistēma, kibernētiskās aizsardzības iespējas un integrēts sensoru tīkls."
Vēstules autori uzskata, ka kaujas robota aprakstītās iespējas ļauj to iekļaut potenciālo "robotu-slepkavu" kategorijā. Domājams, runa ir par bezpilota kāpurķēžu robotu TheMIS, ko portāls Sputnik Igaunija aprakstīja iepriekš.
"Civilā sabiedrība, pētnieki, Eiropas Parlaments un valstu grupa sava pretrunīgā rakstura dēļ atbalsta autonomā bruņojuma aizliegumu, - uzskata zinātnieki. – Valdībām ir jāaizliedz to izmantošana un izstrāde tāpat kā pagātnē viņi aizlieguši ķīmiskos ieročus kājnieku mīnas un kasešu bruņojumu. Taču aizlieguma iniciatīvai kaitē valstis, kas tādu bruņojumu izstrādā, ieskaitot arī Eiropas Savienības (valstis – red.)."
Igaunijai ļoti vajadzīgi aktīvi pacifisti
Iespējams, pirmo reizi jaunlaiku vēstulē Igaunija tiek uzskatīta par bīstamu no militārā viedokļa un marķēta kā bruņošanās sacīkšu dalībnieks.
Taču, ja tos, kuri palīdzējuši valstij iekļūt pret karu vērsto sabiedrisko organizāciju melnajā sarakstā un pārvietoties uz augšu staptautisko rūpnieciskās spiegošanas firmu pievilcības skalā, paslepus pārņem lepnums, īpaša iemesla priekam nav.
Prostesta vēstuli parakstījuši arī četri zinatnieki no Somijas, un neviens – no Baltijas valstīm. Igaunijai ir tiesības izstrādāt un ražot jebkādas militārās sistēmas, ja tas nav pretrunā ar spēkā esošajiem nacionālajiem un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem. Taču, ņemot par piemēru kaimiņu Somiju, tai būtu vajadzīgi sabiedriski aktīvi zinātnieki – pacifisti, kuri šīs tiesības apstrīdētu un radītu veselīgu atmosfēru sabiedrībā.
Veselīgāku nekā tā, kurā negaidīti lielais demonstrantu pulks nekautrējas turēt rokās atklāti rasistiskus un šovinistiskus plakātus, runāt par tīrasiņu igauņu prioritātēm un uzbrukt Eiropas Parlamenta deputātam.
