RĪGA, 29. novembris — Sputnik. Eiropas Komisija nākusi klajā ar revolucionāru lēmumu ar mērķi atbrīvot Eiropas Savienības dalībvalstis no ogļskābās gāzes izmešiem, vēsta Sputnik Igaunija.
Portāls еuronews.com pavēstīja, ka līdz 2050. gadam ES tiks izveidota ekonomika bez siltumnīcas gāzu izmešiem, un 80% enerģijas tiks iegūti no alternatīviem avotiem.
Brisele iepazīstina publiku ar ambiciozo plānu īsi pirms 24. ANO Klimata izmaiņu ietvara konvencijas (UNFCCC) konferences, kas sāks darbu šī gada 3. decembrī Polijā.
Klimata politikas un enerģijas komisārs Migels Ariass Kanjete komentēja nospraustos mērķus: "Pirmo reizi viena no lielākajām ekonomikām pasaulē piedāvā pilnībā atbrīvoties no kaitīgajiem izmešiem līdz 2050. gadam. Tāpat mums jāatzīst, ka Eiropā jau tiek īstenota ambiciozākā politika pasaulē enerģētikas un klimata izmaiņu jautājumos." Viņš pauda pārliecību, ka tā atbilst eiropiešu interesēm.
Pakāpeniska stratēģija
Eiropas Savienība konsekventi īsteno programmu, kuras mērķis ir atbrīvot ekonomiku no ogļskābās gāzes kaitīgajiem izmešiem un ieviest alternatīvus enerģijas avotus. Pieņemtas atbilstošās direktīvas un likumi, ieviestas "jaunās enerģētikas" subsidēšanas sistēmas, piešķirti lieli līdzekļi no ES budžeta.
Laikā no 1990. līdz 2016. gadam siltumnīcas gāzu izmeši ES samazinājušies par 22%. Atjaunojamo enerģijas avotu daļa ES valstu enerģijas patēriņā 2018. gadā pieaugusi līdz 17% - gandrīz divreiz vairāk nekā 2005. gadā.
ES apņēmusies līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcas gāzu izmešus par 40%, vismaz par 27% palielināt atjaunojamo enerģijas avotu ekspluatāciju un palielināt enerģētisko efektivitāti par 27%.
Eiropas Klimata rīcības tīkla direktors Vendels Trio pastāstīja Euronews: "Kopš Parīzes klimata vienošanās (2015. g. – red.) Eiropas Savienībai izdevies mainīt biznesa attieksmi šajā jautājumā un celt cilvēku apzinību. Bet tagad Eiropas Komisija pirmo reizi iesaka darīt vēl vairāk."
Iepriekš Sputnik Igaunija informēja, ka Eiropas Savienība mudina enerģētiķus atteikties no "netīro" ogļu dedzināšanas un izmantot "tīro" dabasgāzi, lai nepieļautu globālās klimata izmaiņas, mazinātu atkarību no importējamiem enerģijas nesējiem un modernizētu vietējo enerģētiku.
Ar šo mērķi izmantotā sarežģītā ogļskābās gāzes izmešu kvotu cenu palielināšanas programma ietekmēs arī slānekļa ieguves nozari Igaunijā. Kvotu cenu pieauguma rezultātā slānekļa dedzināšana elektrostacijās Igaunijā kļūs ļoti dārga gan valstij, gan elektrības patērētājiem.
Igaunijā no ekologu viedokļa netīrais slāneklis un slānekļa eļļa nodrošina 70% vajadzību nacionālās enerģētikas nozarē un lauvas tiesu enerģijas eksporta.
