RĪGA, 17. augusts — Sputnik. ASV izstāšanās no Parīzes klimata nolīguma varētu novest pie tā, ka Savienotās Valstis zaudēs līdera vietu mūsdienīgo tehnoloģiju tirgū, uzskata Krievijas Energoefektivitātes centra ģenerāldirektors Igors Bašmakovs, vēsta RIA Novosti.
4. augustā ASV oficiāli informēja ANO par nodomu izstāties no Parīzes klimata nolīguma. Par valsts apņemšanos izstāties no šī nolīguma jūnija sākumā paziņoja prezidents Donalds Tramps.
"ASV ir ļoti svarīgi nodrošināt savu tehnoloģiju konkurētspēju pasaules tirgos, bet pašlaik gandrīz visas jaunās tehnoloģijas ir "zaļas". Ja viņi atteiksies no jaunā izaicinājuma, faktiski, atdos līdera vietas Eiropas Savienībai, Ķīnai, Indijai — kam vien vēlaties," — viņš teica Krievijas pilsētu Klimata foruma preses konferencē.
Bašmakovs norādīja, ka ASV enerģētikas tirgū vērojamās tendences — dabiskās enerģijas patēriņa samazināšanās, atjaunojamo enerģijas avotu attīstība — saglabāsies arī pēc ASV izstāšanās no Parīzes nolīguma.
"Ļoti daudz politikas, tostarp arī ar ogļūdeņražiem nesaistītas, tiek īstenota štampu līmenī un to neietemē Vašingtonas lēmumi," — viņš paskaidroja.
Energoefektivitātes centra ģenerāldirektors atgādināja, ka izstāšanās no Parīzes nolīguma ilgst trīs gadus.
"Parīzes nolīgums paredz trīs gadus ilgu izstāšanās procedūru. Tas ir, ASV paziņoja par izstāšanos, taču pagaidām nav izstājušās un nevarēs izstāties līdz 2018. gada beigām. Trīs gadi — beigsies Trampa mandāts un, iespējams, viss atkal tiks izskatīts. Nākamā (Līguma dalībvalstu — red.) saistību izskatīšana paredzēta 2020. gadā, un, pilnīgi iespējams, ASV būs cits prezidents," — piebilda Bašmakovs.
Parīzes nolīgums parakstīts ANO vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros, kas regulē pasākumus ogļskābās gāzes līmeņa samazināšanai atmosfērā no 2020. gada. Vienošanās sagatavota Kioto protokola vietā un parakstīta 2016. gada aprīlī ANO galvenajā mītnē. Dokumentu parakstīja 175 valstis, tostarp — Krievija, ASV, Indija un Ķīna.
